Cēsu koncertzālē 29. un 30.septembrī norisinās Pasaules latviešu kultūras konference. Cēsīs atrodas arī  Pasaules latviešu mākslas centrs, kur pagājušajā nedēļā viesojās arī Kultūras Rondo.

Pasaules latviešu mākslas centrs piekto gadu darbojas Cēsīs, veicinot to mākslas vērtību saglabāšanu, kuras radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki un pēc tam – ārzemēs dzīvojošā jaunā mākslinieku paaudze. Kā norit centra darbība, kādi ir aktuālie projekti un vai Latvijas sabiedrībai interesē iepazīšanās ar trimdas mākslu?

Ceļu uz Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs saulainā septembra pēcpusdienā pieskandina remontdarbu rosīgais troksnis – tiek atjaunota Svētā Jāņa baznīca. Tepat viņai pretim – Lielajā Skolas ielā vispirms uzmanību piesaista lielizmēra karogi. Latvija, Zviedrija, Lielbritānija, Kanāda, ASV un Austrālija – šīs ir tās valstis, no kurām galvenokārt atceļo dažādu mākslinieku darbi, lai savu mājvietu varētu atrast vispirms mākslas centra glabātavā un restaurēšanas darbnīcā, tad arī, iespējams, izstāžu zālē. Bet saulainā pēcpusdiena paliek aiz durvīm, ieejot ēkā, kura, ja vēl nav kultūras piemineklis, tad ar laiku par tādu, visticamāk, tiks nodēvēts. Stāsta Pasaules latviešu mākslas centra mākslas zinātniece Baiba Eglīte.

Satiekam arī mākslas centra fonda krājuma digitalizētāju, mākslas zinātnieci Ritu Šmagri-Žīguri un brīvprātīgo Ingrīdu Biti.

Pasaules latviešu mākslas centra galerijā pašlaik skatāma tēlnieka un gleznotāja Jāņa Mintika darbu izstāde. Par to plašāk rītdienas Kultūras Rondo.