Vakar, 25.februārī, uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves notika Lielās Mūzikas balvas 2018 pasniegšanas ceremonija. Kultūras Rondo svinīgā brīža emocijas, komentāri un intervijas. Raidījuma viesi: žūrijas pārstāvji Andris Vecumnieks un Armands Znotiņš, kā arī Daina Markova, kura darbojas žūrija, kas izvērtēs 2020. gada mūzikas notikumus.

  • Balvas par mūža ieguldījumu saņēma komponisti Maija Einfelde un Pauls Dambis.
  • Balvu kategorijā “Gada jaundarbs” saņēma komponiste Gundega Šmite par darbu “Rītausmas dieve Ēosa”.
  • Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī saņēma ērģelnieks Aigars Reinis.
  • Par “Gada uzvedumu” žūrija šogad atzinusi Imanta Kalniņa operas iestudējumu “Spēlēju dancoju” Latvijas Nacionālajā operā.
  • Balvu kategorijā “Gada koncerts” saņēma ērģelniece Iveta Apkalna par solokoncertu Ventspils koncertzālē “Latvija”.
  • Balvu par izcilu sniegumu gada garumā saņēma Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
  • Balvu par izcilu interpretāciju saņēma diriģents Ainārs Rubiķis par kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri par Artura Onegēra Trešās jeb “Liturģiskās” simfonijas atskaņojumu.
  • Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” saņēma saksofonists Aigars Raumanis.
  • Portāla “Delfi” lasītāju balsojumā uzvarēja un balvu ieguva dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine.

"Vienmēr Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija ir notikums. Vienmēr pēc tam mums ir, par ko runāt. Vienmēr uzjundās jautājumi, kāpēc šie un kāpēc tie un ne citi laureāti. Tas ir, man liekas, ļoti normāls process, jo patiešām tā muzikālā kvalitāte, tas radošais piedāvājums Latvijā ir ļoti plašs. Es domāju žūrijā tiešām bijis ļoti  grūti izvēlēties," uzskata Daina Markova.

"Es personīgi esmu ļoti priecīga par Aigaru Raumani, viņš man ārkārtīgi patika un ārkārtīgi patika arī Platona Buravicka skaņdarbs. Piemēram, par Ivetu Apkalnu es esmu ļoti priecīga. Domāju, ka Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris arī patiešām pelnīti saņēma balvu, ļoti daudzas interesantas aktivitātes notika pagājušajā gadā, gan tagad arī uz priekšu notiek," vērtē Markova. "Protams, arī par operu esmu priecīga. Esmu priecīga, ka bija divi iestudējumu izvirzīti."

"Mums kā žūrijai, kas nominēja 21 muzikālo notikumu, māksliniekus, vismaz man personiski nav kauns ne par vienu no nominantiem, to es gribu pateikt, ka tā tiešām ir kvalitāte, turklāt, manuprāt, pietiekami daudzveidīga un raiba Latvijas mūzikas dzīves pārskatāmība radās," atzīst Andris Vecumnieks.

"Es gribētu pateikt, ka Mūzikas balvas pasniegšana, tas tiešām ir notikums, par ko visi runā. Tikai es būtu priecīgs, ja runātu nevis nedēļas garumā, bet runātu nepārtraukti intensīvi visa gada garumā, tad iespējams, tieši Mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā nekoncentrētos visāda veida politiskās un sociālās problemātikas risinājums, kas, starp citu, ir neatņemama Lielās mūzikas balvas sastāvdaļa, kopš vispār viņa eksistē," turpina Vecumnieks.

"Man personiski ļoti interesanti šķita, ka arī šī Lielā mūzikas balva, atšķirībā no pagājušajām, parāda muzikālās dzīves attīstības tendences. Piemēram, pagājušajā gadā balvu ieguva trīs klarnetisti, taču šogad divi ērģelnieki. Un tas jau parāda, kas ir uzmanības centrā un kur ir, kur ir bijusi kvalitatīva izaugsme," analizē Armans Znotiņš.

"Tāpat arī iepriekšējos gados, jau skatoties diezgan senu pagātni, kādreiz savā starpā konkurēja Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Radio koris, bet tagad mēs redzam, ka akcents ir pārvirzījies uz instrumentālās mūzikas pusi un daudz lielāka cerība saņemt nomināciju un balvu ir  vai nu "Simfonietta Rīga", vai Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim," pārlūko Znotiņš. "Šī balva parāda, ka Nacionālais simfoniskais orķestris pēdējo gadu laikā ir sistemātiski uzaudzējis prestižu, nonākot šogad beidzot līdz tādai situācijai, kā arī orķestra koncerti Lielajā ģildē izpārdoti tikpat lielā mērā, kā "Simfonietta Rīga" koncerti. Tas pats attiecas arī uz repertuāru. Galu galā Aināra Rubiķa balva nebūtu iespējama bez Nacionālā simfoniskā orķestra spilgta snieguma, savukārt Gundegas Šmites iegūtā balva nebūtu iespējama bez tā, ka tieši orķestris un diriģents viņu uzrunāja, domājot, ka nepieciešams kāds latviešu komponistu jaundarba pirmatskaņojums."

Ierakstos uzklausām Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekli un orķestra direktori Indru Lūkinu, režisori Lauru Grozu-Ķiberi, ērģelnieci Ivetu Apkalnu, komponisti Gundegu Šmiti un saksofonistu Aigaru Raumani.