LSM ziņās: Latvijā – folklorists, Krievijā – sinologs. Profesoram Pēterim Šmitam – 150

Par profesora Pētera Šmita mazāk zināmo darbības šķautni 19.gadsimtā, kas saistās ar sinoloģijas studijām Ķīnā un ķīniešu valodas apmācības mēģinājumiem Krievijā, kas būs viens no tematiem gaidāmajā starptautiskajā konferencē „Personība kultūru un valodu krustcelēs. Pēterim Šmitam 150”, Kultūras Rondo studijā saruna ar Latvijas Universitātes (LU) Konfūcija institūta Latvijas puses direktoru, profesoru Pēteri Pildegoviču un LU Bibliotēkas eksperti Ilgu Mantinieci.

Starptautiskā konference ’’Personība kultūru un valodu krustcelēs. Pēterim Šmitam 150’’ notiks 25. un 26. aprīlī LU Lielajā aulā. Savukārt Latvijas Universitātes bibliotēka veido izstādi „Pēteris Šmits. No Raunas līdz Pekinai”.

„Lielākā daļa zina viņu kā pasaku sējumu sastādītāju, ticējumu sējumu veidotāju, akadēmiskā vide zināja viņu kā lingvistu, etnogrāfu, folkloristu. Kā sinologu viņu pazina ārpus Latvijas 20.gadsimtā,” atzīst Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas eksperte Ilga Mantiniece.

„Mēs saskaramies ar ļoti spējīgu cilvēku, kas pārzinājis dažādas valodas. Jau Pēterburgas periodā, kad tur  mācījās, viņš strādāja pie latviešu mitoloģijas. Arī visus 20 gadus, ko pavadīja Vladivostokā, ir strādājis pie latviešu mitoloģijas. Atstājis ārkārtīgi lielu mantojumu,” norāda Pēteris Pildegovičs.

Pēteris Šmits (1869 – 1938) – valodnieks, etnogrāfs, folklorists un sinologs – devis ieguldījumu gan Eiropas, gan Āzijas kultūru savstarpējās sinerģijas stiprināšanā un attīstībā.  Strādājis kā universitātes profesors, ķīniešu un krievu valodu pasniedzējs, paralēli veicot apjomīgus valodniecības pētījumus Krievijas Tālajos Austrumos un Ķīnā. P. Šmits veicis ievērojamu skaitu pētījumu par vairākām Āzijas valodām un to kultūrvēsturisko identitāti, sagatavojis mācību materiālus ķīniešu un mandžūru valodās, bijis pirmais cilvēks, kurš zinātniski pamatojis tungusu – mandžūru valodas kā patstāvīgu valodu saimi, kā arī tulkojis pasakas un dzeju no ķīniešu uz latviešu valodu.

Tomēr neatkarīgi no Austrumu pētniecības, P. Šmits bija pionieris tieši latviešu stāstu folklorā un popularizēja to ne tikai vietējā, bet arī Eiropas līmenī. Mūža otrajā pusē, P. Šmits vācis un klasificējis latviešu tautas leģendas, teikas un pasakas, un viņa savākto materiālu apjomi tiek uzskatīti par nozīmīgāko šāda veida zinātnisko publikāciju līdz pat mūsdienām. P. Šmits būtiski veicinājis latviešu etnogrāfisko un valodniecības pētniecības attīstību, un viņa darbi kļuvuši par spēcīgu pamatu turpmākajiem latviešu stāstniecības folkloras pētījumiem.