Raudives vilnis kultūrtelpā trīs radošās versijās: grāmatā, topošā filmā un teātrī

Tikko iznākušais Andra Zeibota romāns „Lēngaitis” atkal no jauna aktualizē Konstantīna Raudives personību. Ne tikai mūsdienu mūziķu uzmanību saistījuši viņa „balsu ieraksti”, bet joprojām svarīgas ir zinātnes un pseidozinātnes robežas. Ir svarīgi mehānismi, kā tikt galā ar personīgām vai kolektīvām traumām. Kā izturēties pret reliģijas dogmām.

Kultūras rondo stāsts par par Konstantīnu Raudivi ar trim radošām versijām. Proti, ar topošo Anda Miziša un Bruno Aščuka filmu par Konstantīnu Raudivu; ar atgādinājumu par 2018. gadā tapušo izrādi „Raudives radio”, kurā sadarbojās režisore Daiga Kažociņa un filozofs Ainārs Kamoliņš, vairāki dažādu jomu mākslinieki un Raudives lomā – aktieris Gatis Gāga. Un Andra Zeibota romānu „Lēngaitis”.

Cerams, ka Rauduve neņems ļaunā, ja šo raidījumu ļoti nosacīti nodēvētu par „balsu ierakstu”, jo mums šobrīd nav ļauts tikties klātienē radio studijā, taču tehnoloģijas mums ļauj sazināties.

Vēl kāda piebilde: jebkas, ko dzirdēsit šīs stundas laikā, pieder mūsdienu interpretācijām par Konstantīna Raudives balss ierakstiem. Tur ir gan ļoti īsi vēsturiskie ieraksti, gan to izmantojums mūsdienu mūziķu un dīdžeju versijās. Nekas nav tikai tehniskais troksnis, ja arī sākumā tā varētu šķist. Ieklausieties un iztēlojieties, arī bez priekšrakstiem.