Mēs sāksim jaunu dzīvi un mēs esam muzeju vērtībā, tā nemaz nav pretruna, vismaz ne  tagad, kad Latvijas Nacionālā mākslas muzejā atvērtā izstāde "Rīgas mākslinieku grupai - 100". Drosme, novatoriski stila meklējumi, neatkarīgs rokraksts – Rīgas mākslinieku grupas nospiedumus Latvijas modernās mākslas ainā atklājam kopā ar mākslinieku grupas simtgadei veltītās izstādes veidotājiem.

"Viņi nekautrējās noteikt toni," tā saka LNMM direktore Māra Lāce par Rīgas mākslinieku grupu

"Mērenība un politkorektums reizēm apslāpē radošas idejas," tā savukārt bilst māksliniece Anna Heinrihsone, kura izstādes iekārtojumā kā tēlu izmanto kāpnes

Izstādi apskatām kopa ar kuratori Daci Lambergu, kurai interese par Rīgas mākslinieku grupu sākusies jau akadēmijā, projekta vadītāju Ievu Kalnaču, izstādes mākslinieci Annu Heinrihsoni un LNMM direktori Māru Lāci.

Līdz 2022. gada 2. janvārim Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā aplūkojama Rīgas mākslinieku grupas simtgadei veltīta izstāde.

1920. gadā dibinātās Rīgas mākslinieku grupas biedru Aleksandras Beļcovas, Jāņa Cielava, Ģederta Eliasa, Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Eduarda Lindberga, Jāņa Liepiņa, Emīla Meldera, Martas Skulmes, Oto Skulmes, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa, Erasta Šveica, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Sigismunda Vidberga darbība atspoguļo radoši izteiksmīgu latviešu mākslas vēstures posmu.

Izstāde iepazīstina ar Rīgas grupas daiļrades attīstības gaitu, kas saistās ar jauno gleznotāju rokraksta meklējumiem Pirmā pasaules kara laikā, ar 20. gadu kubisma un citu novatorisko virzienu stilistiskajām izpausmēm, kā arī pāreju 30. gadu sākumā uz gleznieciski reālistisku izteiksmes veidu. Tāpat ekspozīcija iezīmē grupas biedru darbību 20. gadsimta 40.–60. gados gan Latvijā, gan trimdā.

Pirmās izstādes kataloga ievadā 1920. gadā jaunie mākslinieki drosmīgi deklarēja: “Mūs vairs neapmierina vienkārša reālās dabas attēlošana. Taisni uz personības parādīšanu iziet šobrīd visas mūsu tieksmes. Ne dabu, objektīvo ārējo dabu, mēs gribam tagad dot savos darbos, bet paši savu individuālo dabu, savu garīgo būtību.”