Apgāda „Neputns” „Brezenta sērijai” piepulcējies jauns izdevums – serbu dzejnieka Vasko Popas darbu izlase „Vilka ciltsraksti”. Šī dzīvnieka nozīme serbu kultūrā ir ļoti būtiska, jo leģenda vēstī, ka serbu tauta ir cēlusies no vilkiem. Vienlaikus tas ir arī pagānisma simbols – pretstatā kristietībā izmantotajam jēra tēlam. Visbeidzot, vilks apzīmē arī modernā cilvēka dabisko, dzīvniecisko pusi, no kuras tas ir atsvešinājies. Saruna ar Vasko Popas dzejas izlases sastādītāju un atdzejotāju Arvi Vigulu, un, protams, arī pati dzeja.

Serbu dzejnieks Vasīlijs jeb Vasko Popa dzimis 1922. gadā, tolaik vēl Dienvidslāvijas karalistē. Viņa ģimenē ir rumāņu saknes, tādēļ jaunībā rakstījis dzeju arī šajā valodā. Mūžībā dzejnieks dodas 1991. gadā sešdesmit deviņu gadu vecumā pēc cīņas ar ļaundabīgu audzēju.