Simbolisms Baltijas mākslā. Oskara Kallisa "Drudzis"

Igauņu mākslinieks Oskars Kalliss pieder pirmajai gleznotāju paaudzei, kas mākslas izglītību ieguva nevis Pēterburgā vai Rietumeiropā, bet gan pašu mājās – Tallinā. Baltijas simbolismam veltītajā izstādē Parīzē, Orsē Mākslas muzejā kurators Rūdolfs Rapeti izraudzījies viņa gleznu „Drudzis”.

Lai gan Kallisa mūžs bija ļoti īss – viņš nodzīvoja tikai līdz 25 gadu vecumam -, tomēr viņa vārds spilgti ierakstīts igauņu mākslas vēsturē.

„Glezna ir veidota gluži kā teātra aina. Tās centrā it kā prožektoru gaismā uz rozā fona mēs redzam divas figūras: kodīgi dzeltenā krāsā tēlotu slimu, kalsnu vīrieti, kurš guļ gultā, pārsedzies ar svītrainu segu un rokās tur grāmatu, un viņam blakus – nāves siluetu, kas gleznots intensīvā, tumši zilā krāsā ar melniem acu dobumiem,” ar darbu iepazīstina mākslas zinātniece Līsa Pehlapū no Igaunijas Nacionālā mākslas muzeja.

Aprīļa sākumā vienā no Eiropas lielākajiem muzejiem – Parīzes Orsē mākslas muzejā – atklās Baltijas simbolismam veltītu izstādi. Tas ir viens no centrālajiem Baltijas valstu simtgades notikumiem ārzemēs. Simbolisms dzima Francijā 19.gadsimta otrajā pusē kā reakcija uz tolaik mākslā valdošo reālismu un naturālismu. Simbolisti savos darbos runāja mītu, leģendu un alegoriju valodā, caur simboliem cenšoties atklāt ikdienišķai pieredzei slēpto ideālu pasauli.