Starptautiska konference "Sarunas par grāmatu dizainu un izdošanu"

Latvijas Literatūras eksporta platformas “Latvian Literature” konferencē tikās Eiropas grāmatu profesionāļi, lai iepazīstinātu ar savu darbību un dalītos pieredzē. Starp viņiem arī Frederike Jakoba, Berlīnes izdevniecības “Friedenauer Presse” vadītāja.

Izdevniecību „Friedenauer Presse”, pateicoties Nobela prēmijas laureāta, rakstnieka Gintera Grasa mudinājumam, 1963. gadā Berlīnē izveidoja grāmatnīcas vadītājs Andreass Volfs. Grass bija ļoti iemīļojis Frīdenavas rajona grāmatnīcu un Volfam teicis: „Tev arī pašam jāizdod grāmatas, ja reiz uz tavu veikalu nāk tik daudz cilvēku!” No 1983. līdz 2007. gadam izdevniecību vadīja Andreasa Volfa meita Katarina Vāgenbaha – Volfa, bet kopš pagājušā gada – Frederike Jakoba. Būtībā viņa izglāba Berlīnes intelektuāļu iecienīto izdevniecību no aizvēršanās, un šajā misijā Jakobai ar starta kapitālu palīdzēja viņas tālaika priekšnieks citā izdevniecībā.

Frederike Jakoba:

Kad studēju literatūrzinātni, es katru vakaru ar saviem studiju biedriem sēdēju šajā Frīdenavas grāmatnīcā un nolēmu, ka pēc studijām strādāšu kādā izdevniecībā; bet, kad man paliks 35, es dibināšu savu izdevniecību. Pēc tam es par šo ieceri aizmirsu, taču brīdī, kad uzzināju, ka „Friedenauer Presse” grasās slēgties, es nodomāju, ka tas būtu ļoti skumji. Tas nozīmētu, ka būtu izbeigusies kāda ļoti laba tradīcija. Tā nu es saņēmos un sāku strādāt pie tā, lai izdevniecības darbs turpinātos. Protams, ka es to nebūtu spējusi izdarīt viena pati – iedarbināt izdevniecības darbu pilnīgi no nulles. Tāpēc esmu ļoti laimīga, ka man tobrīd bija biznesa partneris – lielākas izdevniecības īpašnieks. Abi spriedām, ka būtu ļoti svarīgi nepieļaut „Friedenauer Presse” aizvēršanos, un šobrīd viņam pieder 30, bet man – 70 procenti no izdevniecības uzņēmuma daļām. Mans biznesa partneris palīdz arī ar grāmatu izplatīšanu, un tas ir ļoti svarīgi, jo, ja es mēģinātu uzbūvēt grāmatu izplatīšanas sistēmu viena pati, tas man prasītu gadus desmit.

Toms Treibergs: Kāda bija pirmā „Friedenauer Presse” grāmata, kuru jūs izlasījāt?

Frederike Jakoba:

Jevgēnija Zamjatina romāns „Es baidos”. To lasīju studiju laikā universitātē, un mēs tobrīd tieši analizējām Zamjatina tekstus. Iegāju grāmatnīcā un ieraudzīju nelielu pamfletu tālaika „Friedenauer Presse” stilistikā – es neko tādu līdz tam nebiju redzējusi, un mani ļoti aizrāva šī grāmatizdošanas pieeja. Tas bija jau pirms 15 gadiem, un kopš tās dienas es allaž centos iegādāties kādu no šiem izdevumiem, kā vien kāds no tiem man trāpījās acīs.

Toms Treibergs: Kā jūs noraksturotu jūsu izdevniecības lasītāju?

Frederike Jakoba:

Viņš vai viņa ir lasītājs virs gadiem sešdesmit, ar ļoti spēcīgu un attīstītu literāro gaumi, vēlmi atklāt gan klasikas darbus, gan iepazīties ar jauniem autoriem. Tas ir pieredzējis un izglītots lasītājs. Tad varētu izdalīt arī divus sīkākus lasītāju tipus: viens, kurš vairāk interesējas par Centrāleiropas literatūras klasiku, un otrs, kuru vairāk saista Austrumeiropas literatūra. Taču ir arī jaunu lasītāju kategorija, kuru esmu piefiksējusi, kopš vadu izdevniecību – tie ir cilvēki vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Līdz ar to var atzīt, ka tiek uzrunāta arī pavisam jauna auditorija, kas man kā izdevējai ir ļoti būtiski. Lasītāji, kuri ir vecāki par sešdesmit gadiem, jāatzīst, ir krietni turīgāki, viņiem, piemēram, nav nekāda problēma iegādāties piecas grāmatas uzreiz. Savukārt jaunākie lasītāji ir daudz izvēlīgāki – viņi ir norezervējuši, teiksim, 20 eiro grāmatas iegādei un tāpēc arī krietni rūpīgāk pārdomās, kurš izdevums viņus interesē visvairāk. Vecākiem lasītājiem šādu ierobežojumu nav.

Toms Treibergs: Vienai no jūsu grāmatām – Šarla Gildona sacerējumam par Robinsonu Krūzo un Piektdieni – uz vāka ir latviešu mākslinieka Pētera Līdakas grafika. Kas mudināja izdarīt šādu izvēli?

Frederike Jakoba:

Tas notika, pateicoties Tomam Mrazauskam. Mēs iepazināmies, kad vēl strādāju iepriekšējā darbavietā, izdevniecībā „Matthes und Seitz”. Viņš tur strādāja par grāmatu dizaineri. Man ļoti patika viņa attieksme pret tekstu. Pirmā grāmata, kuru izdevu pēc izdevniecības atjaunošanas, bija Denī Didro darbs „Saruna ar Maršalīnu de Brolī par filozofiju un reliģiju”. Biju pārliecināta, ka šim izdevumam jābūt noformētam stilīgi un moderni, nekā ierasts filozofiskiem darbiem, tāpēc uzaicināju dizainu un iekārtojumu veidot Tomam. Pēc tam viņš mani iepazīstināja ar Pētera Līdakas darbiem, kas tobrīd bija liels atvieglojums, jo Šarla Gildona grāmatai mēs ļoti ilgi nevarējām piemeklēt vāka noformējumu. Pētera stils izrādījās tieši tas, kas mums tobrīd bija nepieciešams.

Toms Treibergs: Vai, jūsuprāt, grāmatniecības sasniegumi var kalpot par lakmusa papīru konkrētās valsts labklājības līmeņa noteikšanai? Ne tikai no kultūras, bet arī uzņēmējdarbības viedokļa.

Frederike Jakoba:

Es nāku no Vācijas, kurā ir ļoti dzīva, daudzveidīga un interesanta grāmatniecības kultūra; ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuri atļaujas realizēt vispārdrošākās idejas. Mums ir ļoti labi lasītāji – es savas izdevniecības grāmatas tirgoju 2000 grāmatu veikalos, kas ir diezgan apbrīnojams skaits. Mums ar to ir paveicies. Taču es bieži vien aizmirstu, ka tas viss ir iespējams, pateicoties Vācijā valdošajai demokrātijai un politiskajai sistēmai. Pagājušajā gadā biju Ungārijā, un man bija saruna ar vienu no maniem autoriem. Atļāvos viņam pažēloties par situāciju Vācijas grāmatu tirgū, kurā tomēr reizēm nākas saskarties ar ļoti neprofesionālu rīcību. Izteicu bažas par pārprodukciju, kas ir viena no šī tirgus negatīvajām iezīmēm. Un šis autors man atbildēja: „Nekad nenovērtē par zemu daudzveidīga grāmatu tirgus spēku! Paskaties, kas notiek Ungārijā – mums nav pat nekā līdzīga…Pēc komunisma gadiem grāmatu tirgus tikai šobrīd sāk attīstīties.” Grāmatu tirgus ir sistēma, kuras attīstībai nepieciešama demokrātija. Ir svarīgi, ka tajā valda dažādība, izskan dažādi viedokļi un ir sadzirdamas atšķirīgas balsis. Un ne tikai pēc industrijas kā sistēmas darbības var spriest par to, kā konkrētā valstī funkcionē demokrātija – to var secināt, novērtējot arī grāmatu dizainu, tipogrāfiju, izdoto autoru dažādību.