„Stiklotā svētnīca” ir režisores Martas Elīnas Martinsones veidota izrāde par teātra dzīves aizkulisēm, bet ne tikai. Arī par neatrisinātām problēmām citam ar citu un ar savām mammām. Izrādes ceļš pie skatītājiem bijis garš, aizsācies jau 2020.gadā sadarbībā ar „Willa teātri”, tagad savu skatuvi radis „Ģertrūdes ielas teātrī”.  Darbs nav bieži rādīts, jo aktieri gluži tāpat kā izrādes varoņi ir no dažādiem teātriem. Taču pavisam drīz 31.janvārī izrāde atkal tiks rādīta Ģertrūdes ielas teātrī.

Nevalstiskā teātra telpās satiekas trīs aktieri un režisora asistente, un slavenais režisors tur iestudēs amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa atmiņu drāmu „Stikla zvērnīca”. Tā būs izcila izrāde, ja vien pašiem izrādes veidotājiem nebūti tik daudz neatrisinātu problēmu, arī ar savām mātēm.

Pērn oktobrī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvoja dramaturģes Anetes Konstes un režisores Martas Elīnas Martinsones veidotais iestudējums „Stiklotā svētnīca”. Par izrādes ieceri un vēstījumu, iztaujāju režisori.

Aktrise Daiga Kažociņa par iestudējuma galveno veiksmi uzskata spēju pasmieties pašiem par sevi. Aktieri Anta Aizupe, Inese Pudža un Edgars Samītis vienojas, ka šajā iestudējumā dominē spēles prieks.

Kino ir svarīgs režisores darbības lauks, tā arī izrāde tapusi vienlaikus ar Martas Elīnas Martinsones veidoto kinokomēdiju „Tizlenes”.

Pēc pirmizrādes uzklausīju teātra kritiķi Ati Rozentālu.

Tīmekļa vietnē  „Kroders.lv” var lasīt Gunas Zeltiņas recenziju par izrādi „Stāsti par mammām un viņu lomām, bet ne tikai”,  uzsverot, ka „ ironija un pašironija par vecā un jaunā teātra štampiem un pretenciozitāti, kas caurvij izrādi, ir neapšaubāma iestudējuma pievienotā vērtība”.