Tapusi grāmata "Arhitektūras izglītībai Latvijā 150"

Šogad aprit 150 gadi, kopš Latvijā var iegūt augstāko izglītību arhitektūrā. Nozīmīgajai gadskārtai veltīta grāmata  „Arhitektūras izglītībai Latvijā 150”. Tajā gan atskats uz arhitektūras izglītības vēsturi, gan iezīmēti Latvijas arhitektūras skolas attīstības posmi, gan bagātīgs vizuāls materiāls. Grāmatas autoru kolektīvu Kultūras Rondo studijā pārstāv profesors Jānis Krastiņš.

Grāmatas autori ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, RTU Arhitektūras fakultātes dekāna vietniece zinātniskajā darbā Sandra Treija un RTU Arhitektūras Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs profesors Jānis Krastiņš.

Jānis Krastiņš stāsta, ka grāmata ir brīnišķīga paliekoša vērtība, “kuru katrs var paņemt rokās, izņemt no plaukta, atšķirt un iegūt informāciju par to, kā kādā veidā pie mums ir attīstījusies šīs mūsu jomas izglītība un kāda viņa ir šodien” .

Grāmata aptver četrus vēstures posmus: laiku līdz Pirmajam pasaules karam, kad arhitektūras izglītību Rīgas Politehnikumā ieguva daži desmiti speciālistu.

“Bet viņi deva milzīgu ieguldījumu, it īpaši Rīgas pilsētvides attīstībā,” skaidro Krastiņš. “Tad bija starpkaru periods, kad skola bija integrēta Latvijas Universitātē. Pēc Otrā pasaules kara jau varētu teikt, trešās padomju okupācijas laikā, skola tika juridiski vienubrīd likvidēta.”

Krastiņš turpina, ka 1956. gadā tomēr saglabāja Arhitektūras katedru, kura bija iekļauta Būvniecības fakultātes sastāvā.

“1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas jau pēc Eiropas parauga Politehnisko institūtu pārdēvēja par Tehnisko universitāti, un tieši šajā brīdī tika atjaunota Arhitektūras fakultāte. Tā gan tagadējā Tehniskajā universitātē ir mazākā pēc mācībspēku un studentu skaita, bet neteiksim, ka būtu maznozīmīgākā,” atzīst Krastiņš.

Darbs aptver trīs galvenās fakultātes darbības jomas: viena ir pats mācību process, otrs ir zinātniskā darbība, pēdējā nodaļa veltīta mācībspēku praktiskajām devumam. Krastiņš norāda, ka pirmām kārtām, “tas ir kultūrvēsturisks pētījums, kas skar arī nedaudz tādu vispārējo arhitektūras dzīves kontekstu”.

Grāmatas beigās ir ievietots personu rādītājs, kurā norādīti visi RTU Arhitektūras fakultātes beidzēju vārdi.