Liela daļa lauku veikalu neizdzīvotu, ja tajos netirgotu alkoholu. – Šādu skumju un reizē satraucošu ainu iezīmē gan nozares asociācijas, gan paši tirgotāji. Jautājums raisījis plašas diskusijas. Veselības uzraugus šādas tendences uztrauc, savukārt uzņēmēji un viņu aizstāvji situāciju redz citādi, proti, lai gan neviens nevēlas veicināt lauku nodzeršanos, plašāki grādīgo dzērienu tirdzniecības ierobežojumi patiesi varētu apdraudēt veikalus ārpus pilsētām. Kā rast balansu starp sabiedrības veselību un mazo veikalu saglabāšanu?

Ja nelielajos veikalos netirgotu alkoholu, būtu problēmas nodrošināt veikalu pastāvēšanu. Jautājums, vai mēs gribam mazos lauku veikaliņus vai negribam? - Tā īsi pirms Jāņu brīvdienām, diskutējot par alkohola patēriņa ierobežošanu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis. Šādi apgalvojumi ir gana skaļi un, ja patiesi, tad arī satraucoši. Tādēļ Latvijas Radio mēģināja noskaidrot, kā ir patiesībā. Vai patiesi lauku veikalus „virs ūdens” tur tikai vietējie iedzērāji? Brūklītis savu apgalvojumu balstīja datos, ko ministrijai sniegusi Latvijas Tirgotāju asociācija. Tās līdzpriekšsēdētājs Dainis Domiņš apstiprina, ka situācija esot skaudra, jo alkohols ir lielas daļas lauku veikalu peļņas pamatā.

“Šāda informācija iegūta tieši no tirgotājiem, no mazajiem lauku veikaliem, no kuriem daudzi ir arī asociācijas biedri. Tas bija lielākās daļas mazo veikalnieku teiktais, ka alkohols principā “izvelk” visu to tirdzniecības nastu, jo alkohols ir tas, kam ir lielākais uzcenojums. Un bieži vien tas spēj kompensēt, piemēram, piena produktu ļoti minimālo uzcenojumu. Principā alkohols “izvelk” mazo veikalu dzīvību. Tā ir skarba, bet realitāte.”

Likumsakarīgi – lai nosargātu veikalus, asociācija, lai arī cilvēcīgi atbalsta, tomēr apzinās, ka no biznesa viedokļa nevar atbalstīt alkohola tirgošanas ierobežojumus laukos. To, ka grādīgie veikalos ārpus pilsētām veido lielu pārdotā daļu, neslēpj arī veikalu tīkla „Elvi” pārstāve Vineta Grigāne-Drande. „Elvi” strādā uz franšīzes pamata, un tam ir daudz veikalu lauku teritorijās. Grigāne-Drande skaidro, ka starp pieprasītākajām precēm ir alkohols un tabaka, tomēr lielāko daļu vismaz, „Elvi” lauku veikalos veidojot citas preces.

“Ja mēs analizējam pilnīgi visa „Elvi” tīkla datus par veikaliem nelielākās apdzīvotās vietās, tad pēc skaitļiem redzams, ka būtisks pārdošanas apjoms ir dzērieniem, taču tajā pašā laikā kopumā prevalē pirmās nepieciešamības pārtikas preces, kas ir piens, piena produkti, augļi, gaļa, dārzeņi, kulinārijas izstrādājumi, maize,” atklāj Grigāne-Drande.

Uzņēmējam Marekam Kronbušam pieder kopumā četri veikali Bauskā un Bauskas novadā. Trīs no tiem ir plaša sortimenta pārtikas veikali, bet viens – specializētais alkohola veikals. Mareks iepazīstina ar vienu no saviem veikaliem Mežotnē. Veikala top 10 pieprasītāko preču saraksts no marta sākuma līdz jūnija pēdējai dienai izskatās šādi: pirmajā vietā alus, tad degvīns, tad atkal alus, cigaretes, tad vēl kāds cits alus. Sesto līdz astoto vietu ieņem cigaretes. Devītajā atkal alus un desmitnieku noslēdz… cigaretes.

“Cilvēki lauku veikalos neiepērkas,” stāsta Mareks Kronbušs. “Visi brauc uz pilsētām, kur veikali ir lielāki.”

Viņš nevēlas samazināt Mežotnes veikala sortimentu un standartus, taču atbildes, kāpēc cilvēki nenāk uz vietējo veikalu, kurā ir visas nepieciešamās preces un pat vēl vairāk, viņam nav. Pārtiku šeit pērk salīdzinoši reti un daudzi no tiem arī ir cilvēki, kuri maizi un pienu grozā ieliek pie viena, kad nāk pēc alus. Mežotnes veikala vadītāja Dace Kronbuša atsauc atmiņā notikumus Covid-19 pērnās sezonas pīķa laikā. Tad konkrētos laikposmos alkohola tirdzniecība bija aizliegta, kas atklājis patieso situāciju, ka pircēju bijis ļoti maz.

Tikmēr netālu esošajā Rundālē tik drūmās krāsās šo jautājumu vis neskata. Vietējā veikalā pārdevējas atklāj, ka alkohols nebūt neesot vispieprasītākā prece. Arī grādīgajiem atvēlētais plaukts veikalā ir samērā neliels.

Vērtējot Latvijas Radio secināto par lauku veikaliem, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte  Sanita Lazdiņa norāda, ka ministrija jau iepriekš piedāvājusi saīsināt alkohola tirdzniecības laiku. Ekonomikas ministrija iebildusi, jo tas saīsināšot veikalu darba laiku. Lazdiņa sakās, ka šāds apgalvojums neesot balstīts pētījumos. Tuvākajā laikā ministrija apņēmusies īstenot pētījumu, kas atbildētu uz virkni arī ar citiem ar alkohola patēriņu saistītiem jautājumiem. Pasaulē esot ļoti daudz līdzīgu pētījumu, kas, kā norāda Sanita Lagzdiņa, pierāda dažādu ierobežojumu efektivitāti. Ekonomikas ministrija bieži vien aizbildinoties un iebilstot šādu pētījumu trūkuma dēļ Latvijā, tādēļ šobrīd situāciju plānots mainīt.

Tikmēr Ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns sakās, ka no ministrijas skatpunkta kādi īpaši ierobežojumi lauku veikaliem nebūtu atbalstāmi. Butāns kolēģiem Veselības ministrijā pārmet priekšlikumu rosināšanu bez zinātniska pamata. Ekonomikas ministrija noteikti atbalstot alkohola patēriņa mazināšanu valstī, taču tas jādara, strādājot ar sabiedrību, nevis radot ierobežojumus, kas apgrūtina uzņēmējus.

“Mums vienkārši atšķiras redzējumi, kā šī problēma būtu jārisina. Tas, ko šobrīd piedāvā Veselības ministrija, mūsuprāt, ir vairāk nasta uzņēmējiem, nevis reāla situācijas risināšana. Būtībā alkoholisms, kas pārņēmis lielu daļu sabiedrības un ir padomju laika mantojums, faktiski ir novārtā atstāta problēma jau 30 gadus. Mūsuprāt, būtu vairāk jāstrādā ar sociālām kampaņām, jāstrādā ar jaunatni,” norāda Butāns.

Latvijas Radio Ziņu dienesta secinājumi ir skarbi: ar izņēmumiem, tomēr apgalvojums, ka Latvijas lauku veikalus balsta alkohola tirdzniecība, ir patiess. Tas iezīmē milzīgus veselības riskus, kas jārisina ne tikai veselības uzraugiem. Risinājumi alkoholisma mazināšanai, saglabājot lauku veikalus, jāmeklē arī citu nozaru pārstāvjiem.