2023. gadā ekonomikas izaugsme bremzēsies visā pasaulē un arī Latvijā sagaidāma recesija. Tas nozīmē, ka samazināsies ekonomiskā aktivitāte un eksporta apjomi, kā arī varētu palielināties bezdarbs. Savukārt, Eiropas centrālās bankas lēmumi par procentu likmju kāpumu sekmēs inflācijas samazināšanos.

 Visi aptaujātie eksperti vērtē, ka vissarežģītākais ekonomikā būs gada sākums, atšķiras vērtējums, vai gada otrajā pusē varam sagaidīt situācijas uzlabošanos. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka šogad ekonomikas izaugsme nav gaidāma.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš vērtē, ka ekonomiku būtiski ietekmēs arī ECB lēmumi par procentu likmju kāpumu.

Vispozitīvāk nākamo gadu ekonomikā vērtē Ekonomikas ministrijas Analītikas daļas vadītāja Dace Zīle. Viņa prognozē, ka gada beigās varētu sagaidīt nelielu, bet pozitīvu IKP pieaugumu un inflāciju zem 10%.

Mārtiņš Āboliņš no Fiskālās disciplīnas padomes vērtē, ka pozitīvi Latvijas ekonomiku nākamgad ietekmēs ES fondu pieaugums.

Runājot par 2023. gadu ekonomikā, joprojām ir daudz nezināmā. Nav zināms, kāds būs Latvijas jaunais budžets un tajā noteiktās prioritātes, jaunizveidotajai Klimata un enerģētikas ministrijai nāksies domāt gan par gāzes iepirkumiem nākamajai ziemai, gan par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa nākotni.