Norvēģijas parlaments janvārī nobalsoja par atļauju sākt izpēti dziļjūras derīgo izrakteņu ieguvei Arktikā. Tādējādi sperts pirmais solis, lai Norvēģija kļūtu par pirmo valsti, kas uzsāks dziļjūras derīgo izrakteņu ieguvi komerciālā mērogā. Taču par norvēģu plāniem satraukumu pauduši gan klimata aktīvisti, gan Brisele. Eiropas Savienība apgalvo, ka Norvēģijas lēmums veikt dziļjūras izrakteņu ieguves rūpniecisko izpēti daļā Arktikas var ietekmēt jūras vidi, tostarp zivju krājumus.

Zem tumšajām jūras dzīlēm pasaulē gulst miljardiem tonnu derīgo izrakteņu. To vidū niķelis, varš, kobalts, mangāns un citi. Šie resursi pasaulē kļūst arvien nepieciešamāki, tostarp, lai īstenotu pāreju uz tīru enerģiju. 

Janvāra vidū pie Norvēģijas parlamenta protestā pulcējās vairāku desmitu cilvēku liela aktīvistu grupa. Mērķis – panākt, lai Norvēģijas parlaments nedotu zaļo gaismu dziļjūras derīgo izrakteņu izpētei Arktikā. Norvēģijas valdība ierosinājusi izpētei atvērt lielu daļu valstij piederošas teritorijas Arktikas reģionā. Vēlme ir noteikt, vai ieguvi var veikt rentabli un ilgtspējīgi. Šim plānam ir plašs atbalsts gan koalīcijā, gan opozīcijā, tādēļ parlaments nobalsoja par atļaujas došanu izpētes uzsākšanai. Līdz ar to ticis sperts pirmais solis ceļā uz to, lai Norvēģija kļūtu par pirmo valsti, kas uzsāks dziļjūras derīgo izrakteņu ieguvi komerciālā mērogā.

Taču šo derīgo izrakteņu ieguve dziļajās jūras dzīlēs tiek uztverta neviennozīmīgi. Starptautisks regulējums šādai ieguvei joprojām nav izstrādāts. Tikmēr daļa zinātnieku un vides aktīvisti brīdina par potenciāli postošām sekām videi un izskan aicinājumi noteikt starptautisku moratoriju dziļjūras izrakteņu ieguvei.