Pēdējo četru gadu pasliktinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar kultūras dzīvi Rīgā, secināms „Latvijas faktu” veiktajā rīdzinieku aptaujā. Mazāk apmierināti ar kultūras dzīvi galvaspilsētā ir krieviski runājošie. Kultūras ministrijā skaidro, ka tas saistāms ar piedāvājuma trūkumu, kas radies saistībā ar kultūras sakaru pārtraukšanu ar Krieviju tās īstenotās karadarbības dēļ. Taču šī problēma jau iepriekš novērota kultūras patēriņa pētījumos.

Pēc „Latvijas fakti” veiktās rīdzinieku aptaujas secināms, ka pēdējos gados nedaudz pasliktinājies iedzīvotāju vērtējums par kultūras dzīvi Rīgā. 2018. gadā 89% aptaujāto kultūras dzīvi Rīgā vērtēja pozitīvi. Katru gadu apmierinātība nedaudz samazinājusies, 2022. gadā sasniedzot 73% respondentu apmierinātību.

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Baiba Mūrniece skaidro, ka šie rezultāti atspoguļo to, kas pēdējos gados noticis sabiedrībā un kā ir mainījušies iedzīvotāju paradumi. Ministrijas ieskatā, kultūras piedāvājums mainās atkarībā no sabiedrības interesēm. Tiek rīkoti dažādi pasākumi, taču svarīga ir informācijas pieejamība par tiem.

Augsts apmierinātības līmenis ir tad, ja kultūras piedāvājums ir daudzveidīgs. Cilvēkiem ir atšķirīga kultūras pieredze, tāpēc apmierinātība mainās no tā, kāds ir piedāvājuma spektrs, norāda Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, socioloģijas doktore Anda Laķe. Arī profesore akcentē to, ka kultūras nozari ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Pēc rīdzinieku aptaujas būtiskākās atšķirības kultūras dzīves vērtējumā izpaužas atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Latviski runājošajās ģimenēs apmierināti ar kultūras dzīvi Rīgā ir 84% aptaujāto, bet neapmierināti - 9%. Savukārt krieviski runājošajās ģimenēs apmierināti - 63% aptaujāto, bet neapmierināti - 21%.

Profesore Laķe skaidro, ka šī tendence jau ilgstoši novērota kultūras patēriņa pētījumos. Krievu tautības iedzīvotāji kopumā mazāk apmeklē kultūras pasākumus. Tas nozīmē, ka šī iedzīvotāju grupa Rīgā savām kultūras vajadzībām un interesēm piemērotu piedāvājumu neatrod.

Laķe uzsver, ka didaktiska pieeja nesniegs rezultātu, jo kultūras izvēles ir brīvprātīgas. Būtu jāveido iekļaujošs dialogs ar krieviski runājošajiem kultūras patērētājiem, lai viņus integrētu pašmāju kultūras dzīvē.

Plānojot kultūras piedāvājumu nākotnē, ministrija katru otro gadu pasūta kultūras piedāvājuma un patēriņa pētījumu. Paredzams, ka pēc mēneša sabiedrību varētu iepazīstināt ar jaunākajiem rezultātiem. Profesore Laķe strādāja pie šī pētījuma un ieskicē, ka kopējās tendences valsts ir līdzīgas rīdzinieku aptaujai. Te gan jāpiebilst, ka vērtējums ir atšķirīgs pa mākslas nozarēm.