Jaunajā Rīgas teātrī 22. novembrī būs Toma Stoparda lugas „Arkādija” pirmizrāde. Režisors Alvis Hermanis pie šī darba atgriežas otrreiz. Pirmo iestudējumu viņš veidoja pirms 26 gadiem, un tā tolaik bija pirmā Jaunā Rīgas teātra izrāde, uz kuru nevarēja dabūt biļetes un uz kuru nāca arī tie skatītāji, kas parasti uz teātri negāja.

Pēc teātra atgriešanās mājās, Alvim Hermanim svarīgi šķita šo unikālo Stoparda lugu iestudēt vēlreiz, jo nu jau nomainījušās aktieru un skatītāju paaudzes. Bet jaunajā iestudējumā viss būs savādāk, kaut arī lugas teksts palicis nemainīgs.

Izrādes darbība notiek kādā lielā piepilsētas namā Dārbišīras grāfistē. Šo namu un tā iemītniekus varam vērot divos dažādos laikos – 19.gadsimta pašā sākumā un mūsdienās. Sākotnēji laika dimensijas ir šķirtas, tad arvien vairāk saplūst, līdz abu laikmetu varoņi uz skatuves jau atrodas kopā.

Laika un telpas jēdzieni, relativitātes teorija ir tikai viena no tēmām, ko risina luga. Tajā pārsteidzoši filigrāni kopā savīti gan dažādi eksakto un humanitāro zinātņu jautājumi, gan cilvēciskas kaislības.

Alvis Hermanis nemainīgi augstu vērtē Stoparda spožo meistarību, radot lugu „Arkādija”. Pirms 26 gadiem to iestudējot, viņš pats uz pasauli skatījās vairāk no ateista pozīcijām, un tas atspoguļojās arī pirmajā iestudējumā, bet tagad viņa skats uz kosmosa uzbūvi ir mainījies, un to atspoguļo arī jaunā izrāde.

Ar izcilām matemātiķes dotībām apveltītās 19.gadsimta meitenes Tomasīnas lomu atveidos Sabīne Tīkmane vai Evelīna Priede. Kad tapa pirmais iestudējums, viņas vēl nebija piedzimušas. Tomasīnas lomu tolaik spēlēja Guna Zariņa, kura tagad atveidos Tomasīnas māti.

Vēsturiskajā iestudējumā piedalījās arī Vilis Daudziņš, kurš jaunajā izrādē iejutīsies dedzīgā literatūrzinātnieka Bernarda Naitingela lomā. Aktieris atminas, ka pirms 26 gadiem viņš bija īpaši iedvesmots no lugas teksta skaistuma, tagad savukārt viņu īpaši iedvesmo tās ideju skaistums.

Viņa atveidotais varonis ir baironists, kuram šķiet, ka viņš nācis uz pēdām kādam sensacionālam atklājumam par Baironu. Šī zinātnieka tēls Vilim Daudziņam devis iespēju ieraudzīt, cik zinātne var būt poētiska.

Aktieri izrādes iestudēšanas laikā veica izpēti par lugā skartajām tēmām un sagatavoja lekcijas, ko prezentēja izrādes radošajai komandai. Šīs lekcijas ikviens var noskatīties teātra mājaslapā.