Kārļa Lesiņa dokumentālā filma "Nord Express" seko "Rail Baltica" likstām un nedienām

Pirms sešiem gadiem režisors Kārlis Lesiņš sāka sekot līdzi projekta „Rail Baltica” būvniecībai. Viņam šķita svarīgi tā sauktā gadsimta projekta tapšanu iemūžināt dokumentālajā filmā. Viņš nešaubījās, ka arī pats sagaidīs brīdi, kad varēs iesēsties ātrvilcienā Rīgas centrā un dažu stundu laikā nokļūt, piemēram, Vācijā. Filmēšanu uzsākot, režisoram pat prātā nevarēja ienākt, ka projekts nonāks tik dziļā krīzē, ka filmas centrā būs jāizvirza jautājums – vai „Rail Baltica” vispār tiks uzbūvēta?

Kārļa Lesiņa jaunās filmas „Nord Express” pirmizrāde būs 28.novembrī, un tā būs dokumentāls detektīvs, kas soli pa solim izseko projekta līdzšinējai gaitai un tā daudzajām likstām un nedienām.

Pirms sešiem gadiem režisors Kārlis Lesiņš kopā ar žurnālisti Inesi Braži uzsāka kinematogrāfisku izmeklēšanu. Viņus interesēja jautājumi - kāpēc šī projekta attīstība ievērojami atpaliek no grafika un izmaksas krietni pārsniedz plānoto budžetu? Ar katru gadu jautājumu radās arvien vairāk, jo projektu sāka bremzēt iekšējas intrigas, varas dalīšana, vadītāju maiņas un arvien lielāks izmaksu pieaugums.

Izplatījās arī runas par Krievijas un Ķīnas iespējamo ietekmi, kā arī vēl daudz citu baumu un teoriju par to, kas vainīgs pie ambiciozā projekta nedienām.

Ceļojot cauri visām iesaistītajām valstīm, režisors filmā tiekas ar dažāda līmeņa projektā iesaistītajiem cilvēkiem, arī galvenajām projekta amatpersonām. Viņu vidū Baiba Rubesa, kas skaidro savas atkāpšanās iemeslus.

Pērn no amata atkāpās Agnis Driksna, skaidrojot to ar personisku lēmumu un noliedzot jebkādus zemūdens akmeņus projektā. Viņam ir savs redzējums, kas projektu padara tik ilglaicīgu.

Kārlis Lesiņš atbildes meklēja, iztaujājot arī projektētājus, būvniekus, uzņēmējus, politiķus, Valsts drošības dienesta vadību, arī Krievijas spiegu Valentīnu Frolovu. Tāpat ar vairāku gadu distanci tikās arī ar cilvēkiem, kuru īpašumus nākotnē varētu šķērsot „Rail Baltica” vilcieni, viņi vidū, Imantu Klīdzēju Salacgrīvā.

Darbs pie filmas sākās, kad pasaule bija vēl gluži citāda. Kad sākās karš Ukrainā, arvien skaidrāks kļuva, ka „Rail Baltica” ir ne tikai stāsts par transporta infrastruktūru un biznesu, bet arī par drošību.

Filmas pēdējie kadri nofilmēti šī gada vasarā, un kopš tā laika klāt nākuši daudzi jauni pavērsieni, tāpēc, iespējams, taps arī nākamā sērija. Bet tagad pavisam drīz skatītāji ieraudzīs līdžinējo sešu gadu darba rezultātu, filmu „Nord Express’’, ko pētnieciskā žurnāliste, viena no filmas veidotājām Inese Braže raksturo kā brīdi pirms.

Filmas veidotāju mērķis nav dot gatavas atbildes, bet rosināt skatītājus izdarīt savus secinājumus. Režisors Kārlis Lesiņš pats vairāk sliecas domāt, ka pie problēmu gūzmas ir vainojama neprasme un pārlieku lielā birokrātija.