Daugovpiļs cītūksnis ir unikals vaļsts nozeimis arhitekturys i kulturviesturis pīminieklis, kura plateiba ir vaira nikai 150 ha. Tys ir pādejais bastionu tipa cītūksnis pasaulī. Myusu dīnuos tys ir vīns nu popularuokūs apskatis objektu Daugovpilī. Pārnejā godā tū apmeklieja vysmoz 189 tyukstūšys turistu. Leidz myusu dīnom cītūksnī sasaglobuojušys 80 ākys. Leluokuo daļa ir vēļ nu 19. godu symta. Pādejūs godūs cītoksnī restaurātys vairuokys nu tūs, par pīmāru – Iudiņa paceļamuo āka, kur tān atsarūn Daugovpiļs cītūkšņa Kulturys i informacejis centrs i cītūkšņa puorvaļde, kuodreizejuo cītūkšņa Komandanta puorvaļdis sāta, kurā izavītuojuse Latgolys regiona policejis puorvaļde, kuodreizejīs Artilerejis arsenals, kurā tān atsarūn Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs. Navar napīminēt, ka myusu dīnuos cītūkšņa teritorejā, kas ir vīns nu piļsātys dzeivojamūs rajonu, dzeivoj vaira nikai 1000 cilvēku.
Par Daugovpiļs cītūkšņa viesturi, dzeivi i padareitū šudiņ, īcerem i iz prīšku i vizejom saruna ar viesturis profesoru Henrihu Somu,  viesturnīku i  Daugovpiļs  pošvaļdeibys atteisteibys departamenta vacuokū ekspertu projektu vaicuojumūs Artjomu Mahlinu, Daugovpiļs piļsātys pošvaļdeibys turisma atteisteibys i informacejis agenturys vadeituoju Ilonu Maksimčiku i Marka Rotko muokslys centra vadeituoju Māri Čačku.

 

Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Īsaklausi! Raidam latgaliski!