Publicists un sabiedriskais darbinieks Dainis Īvāns. Kaut gan par laika saspiešanu viņš piemin tikai vienā dienasgrāmatas ierakstā, arī šoreiz laiks ir ļoti saspiests laiks Latvijas dienasgrāmatas pusstundā. Laiks ar nosacītu kodu 8 -11 novembrī.

“Dienasgrāmatu es rakstu diezgan sen. Kad uzrunāji, ka vajadzētu kaut ko apskatīties, apstājos mājās pie plaukta, saķēru galvu, jo tur ir kādi vairāki desmiti pierakstītu klažu,” stāstu par savām attiecībām ar dienasgrāmatām sāk Dainis Īvāns. “Turklāt man bija tāda gandrīz kā mamma tēva māsa, krustmāte, kurai pašai bērnu nebija un kura bija slavena skolotājā Odzienā. Latvijas laikā beigusi ģimnāziju, okupācijas laikā universitāti, ar sagrautiem sapņiem. Viņa arī rakstīja dienasgrāmatu.”

Dainis Īvāns stāsta, ka viņš glabā gan krustmātes dienasgrāmatas, gan vecmāmiņas brāļa, varbūt viena no slavenākajām latviešu karavīriem Pētera Lapaiņa dienasgrāmatas, vismaz daļas no šīm dienasgrāmatām, kuras netika iznīcinātas. Tāpat ir vecmāmiņas māsas vīra dienasgrāmatas un vēl viena radinieka dienasgrāmatas.

“Es nevaru atraut savas dienasgrāmatas no šo savu priekšteču dienasgrāmatām, jo vienmēr uzskatu, ka mēs sēžam kādam plecos un mums kāds sēž plecos, un mēs turpinām to, kas bija viņi. Tāpēc paņēmu, sākot no Krustmātes rakstīta, kas man pašam, tagad palasot, atklāj kaut ko tādu, ko nezināju,” bilst Dainis Īvāns.

“Lielākā daļa manu dienasgrāmatu nav kā manas personiskās, bet mana tūkštošgadīgā pagātnē iesakņotās lauku mājas dienasgrāmata. Es dzīvoju Vidzemes sēļu sāģī (..) un konstatēju, ka mani senči tur ar reģistriem dzīvojuši vismaz 340 gadus, bet bez reģistriem droši vien visus tos tūkstoš gadus. Mums radās reiz doma ierakstīt, kas notiek mājās katru reizi, kad kāds atbrauc. Patreiz ne tikai es pats rakstu, vēl kāds cits ieraksta manā dienasgrāmatā kaut ko," turpina Dainis Īvāns.

Šoreiz Dainis Īvāns izvēlējies ierakstus, kas saistīti ar konkrētiem datumiem.

“Tuvojas Latvijas simtgade, ir Latvijas simtgade un mums visiem svarīgs bijis 11. un 18. novembris un visi ieraksti, ko paņēmu attiecas uz šiem datumiem. Man likās interesanti paskatīties, kā ir mani priekšteči jutušiem, ko šie ieraksti vēsta par to laiku, kurā cilvēki dzīvoja," atklāj Dainis Īvāns.