Dzīves režisore Ance Šverna raksta rīta piezīmes, augustam pārtopot septembrī

Ance Šverna pati sevi sauc par dzīves režisori un palīdz cilvēkiem mainīt dzīvi, kārtojot māju.

“Ance man saistās ar spēju uz visu palūkoties no cita skatupunkta,” atklāj raidījuma autore Agnese Drunka. “Sekojot līdzi Ances ierakstiem sociālajos tīklos, var saprast, ka vārdi ''kārtība'' un ''sakārtot'' Ances ikdienā ir bieži lietoti jēdzieni.”

Ance Šverna atklāj, ka mājas kārtošana ir viņas jaunākā aizraušanās. Citu cilvēku mājas kārtošana. Nē, viņa pati to nedara, viņa ir blakus ar saviem padomiem, ieteikumiem.

“Atbrīvojoties no liekām lietām, atbrīvo telpu, iespējams, radi jaunu telpu un jūties citādi. Atveras jauns skatu punkts uz pasauli, cilvēkiem, lietām,” par savu nodarbošanos stāsta Ance Šverna.

Viņa bilst, ka ir pateicīga cilvēkiem, kas atvēruši viņai savas mājas durvis un ar kuriem kopā viņa sakārtojuši viņu skapjus, vannas istabas, atbrīvojuši no liekām lietām pagrabus un iztīrījuši grāmatu plauktu. Atverot savas mājas durvis, cilvēki savā ziņā atvēruši arī durvis uz iekšējo pasauli.

Bet aicinājums rakstīt dienasgrāmatu bijis viņai jauns izaicinājums.

“Daudz esmu rakstījusi, aizvien turpinu to darīt. Rakstīšana vienmēr bijusi blakus, gan darbojoties masu medijos, gan ikdienā. Arī kad jāizsaka sevi, bieži esmu to darījusi rakstveidā. Man tuva ir literatūra un kino, rakstīšana ir tas kur varu vizuālo un valodu salikt kopā. Liekas, ka tas sanāk un ir vajadzīgs,” par sevi stāsta Ance Šverna.

Tāpat Ance Šverna atklāj, ka viņai patīk iesaistīties dullu ieceru īstenošanā un viņa labprāt tām atsaucas.

“Ja aicinātājs ir cilvēks, uz kuru ar patīkamām jūtām atsaucos, tas vienmēr ir – jā. Tas iet dzīvei cauri, vienmēr metos nezināmos ūdeņos, bieži iznāku krastā un galvā viss ir otrādi no piedzīvotā un dažkārt liekas, ka varbūt nevajadzēja, bet dzīves garšai un izbaudīšanai tas saista,” stāsta Ance Šverna.

Lai arī rakstījusi un raksta daudz, dienasgrāmatu Ance vēl nekad nebija rakstījusi.

“Pašai tā atziņa bija diezgan dīvaina, arī uz sevi nācās paskatīties ar jaunu skatījumu, jo esmu rakstījusi publikācijas, vai veidojusi televīzijā sižetus, kas viss saistīts ar stāstu stāstīšanu, esmu pat apguvusi prozas rakstīšanu Literārajā akadēmijā. Tā rakstīšana bijusi klātesoša, bet es sapratu, ka es nekad rakstīšanu neesmu izmantojusi sevis iepazīšanai,” vērtē Ance Šverna.

Dienasgrāmatas rakstīšana vienlaikus ir bijis izaicinājums, jo rakstīt katru dienu tā savā ziņa ir rutīna.

“Rakstīju ar pildspalvu uz lapām, nevis pie rakstāmgalda kā vienmēr rakstu. Tas bija pilnīgi citādi. Pieraksti tapuši no rītiem, kad diena vēl nav pārņēmusi savā varā. Tas ir brīdis sev,” atklāj Ance Šverna.