Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāji izdejoja tautas vēstures nozīmīgākos brīžus deju uzvedumā “Māras zeme”. Arī Dziesmu un deju svētku ātrākā dalībniece. Par to, kā emocionālais lādiņš kompensē fiziskos treniņus, stāsta Eiropas čempione vieglatlētikā vecumā līdz 23 gadiem Gunta Latiševa-Čudare no Rēzeknes deju kopas “Dziga”.

Sportiste ir atzinusi, ka allaž, gatavojoties sezonai, ir svarīgi līdzcilvēku labie vārdi un tos viņa visvairāk dzird savā dzimtajā vietā - Lenžu pagastā. Bet ir vēl kāds spēks, kas pat nav vārdos aprakstāms, ko var iegūt tikai piedaloties Dziesmu un deju svētkos. Pusgulētas naktis, nogurdinoši mēģinājumi un emocijām pilni koncerti...

“Nespēks kaut kur izplēn gaisā. Koncertā redzi, cik izvēršas galā skaiti un grandiozi, cik emocionāli tas ir, emocijas saglabāsies vēl ilgi. Nogurums ir, bet tas nav salīdzināms ar to, ko iegūstam un gandarījumu, ko saņemam esot stadionā," atzīst Gunta Latiševa-Čudare.

Svētku nedēļas ritms pierakstus veikt nav ļāvis, katras dienas notikumus dejotāja absorbējusi sevī, kas noticis, kas piedzīvots un kāpēc tas noticis.

“Man nav jāizdara izvēlē starp skriešanu un dejošanu. Tas ir mans uzstādījums sev. Zinu, kāpēc to daru un tas ir vajadzīgs. To respektē arī treneris un apkārtējie. Jautājuma par dalību dziesmu svētkos nebija, biju piedalījusies iepriekš, un tas sevī ievelk,” atklāj Gunta Latiševa-Čudare.

Iepriekš viņa dejojusi jauniešu deju kolektīvā "Ūdzeņa".

““Dziga” ir kļuvusi par vēl vienu ģimeni, vadītāja ir kā mamma, lai arī visi esam pieauguši cilvēki. Vienmēr uz šo kolektīvu esmu skatījusies kā uz vienu no mērķiem, jo tas ir viens no labākajiem Rēzeknes kolektīviem un tradīcijām bagāts. Dejojot “Ūdzeņā” skatījos uz viņiem skatījos ar mazu skaudību, gribēju dejot kā viņi," bilst Gunta Latiševa-Čudare.