No tautasdziesmu teicējām Grievaltā 20. gadsimta pirmajā pusē līdz mūzikas balvu laureātēm Latvijā un Katalonijā mūslaikos. Par komponista, kritiķa un folklorista Jēkaba Graubiņa dzimtu un saņemto mūzikas mantojumu stāsts raidījumā Dzimtas saknes

Dzimta, kas no saknēm līdz pat lapotnei ir saaugusi ar mūziku. Graubiņu dzimtā izcilības profesionālajā mūzikā rodamas jau trīs paaudzēs – komponists, mūzikas kritiķis un folklorists Jēkabs Graubiņš, viņa sieva, klavierspēles pedagoģe Ērika, meitas pianistes Daina un Ilze, vijolniece Ieva, tāpat mazmeita vijolniece Eva Bindere. Turklāt dzimta var lepoties ar tautasdziesmu teicējām 20. gadsimta pirmajā pusē. Jēkabs Graubiņš savas dzimtas muzikālo mantojumu aprakstījis pētījumā „Grievaltas dziesmu lizda”. Tajā Graubiņš dokumentējis savas mātes Līzes, viņas trīs māsu - Trīnes, Daces un Luzes dziedātās dziesmas, kā arī viņu atmiņas un komentārus par dziesmām.

"Graubiņš ir palicis kā simbols latviskai stājai, stingram mugurkaulam, godprātībai, gan mākslā, gan dzīvē," tā jau pašā raidījuma izskaņā bilst Rakstniecības un mūzikas muzeja Jēkaba Graubiņa kolekcijas kuratore Rūta Līcīte, jo visa saruna centrējas ap Jēkaba Graubiņa personību.

“Pirmsākums ir Jēkaba dzimta, kur bērnībā klausījies tautasdziesmas, kas visapkārt skanējušās. Viņa ģimenē bija trīs zinošas un mākslinieciski noskaņotas sievietes – māte un viņas trīs tantes – mātes māsas, kuras bija lielas dziedātājās.

Viņš dzirdēja dziesmas jau bērnībā, bet apzināta tautasdziesmu vākšana sākās vēlāk, kad jau studēja Pēterburgas skolotāju institūtā, un vienu vasaru pavadīja savā dzimtajā pusē Grievaltā, diendienā staigādams pakaļ tantēm, izvilināja no viņām atcerēties šīs senās melodijas un pierakstīja,” tā par Jēkaba Graubiņa folklorista darbu stāsta Rūta Līcīte.

Savu pētījumu “Grievaltas dziesmu lizda” Jēkabs Graubiņš pabeidza pagājušā gadsimta 50. gados, jau pēc atgriešanās no izsūtījuma. “Šis manuskripts ir viens no mūsu lielākajiem dārgumiem. Ilgus gadus tas gulēja neizdots, izsūtījums, noklusētā Graubiņa folklorista darbība...”, skaidro Rūta Līcīte.

Jēkaba Graubiņa bērni - četras meitas un dēls - ne tikai mīlēja mūziku, bet visiem bija absolūtā dzirde. Vecākā meita Guna izvēlējas zobārstes profesiju, dēls Jānis priekšroku deva inženierzinātnēm, lai gan bērnībā bijis apdāvināts vijoļspēlē, savukārt meitas Daina un Ilze kļuva pianistes. Pianiste un pedagoģe Ilze Graubiņa tāpat kā tēvs vienmēr uzskatīja pedagoģisko darbu par vienlīdz svarīgu blakus radošajam darbam.