Birzgales stāsti par nojaukto baznīcu un slaveniem novadniekiem

„Hercogs Jēkabs esot no Birzgales mežiem vedis priedes savu kuģu mastiem. Un vienas priedes cena bijusi divas cūkas jeb viens zirgs, jeb astoņi dālderi. Iedomājieties, kāda tajā laikā bija vērtība kokiem,” stāsta Birzgales muzeja „Rūķi” vadītāja Iveta Freimane.

Ne tikai koki te bijuši vareni, bet arī diži ļaudis nākuši no šīs puses – no Ķeguma novada Birzgales pagasta un Birzgales muzejā var dzirdēt stāstus par viņiem, gan par Andreju Pumpuru, kuram te ir  dzimtā vietā, gan par publicista Ērika Hānberga skolas gaitām, gan grāmatu tirgotāja, a/s „Valters un Rapa” dibinātāja Artūra Valtera ceļu uz Rīgu, gan arī par nojaukto baznīcu, kur savulaik par mācītāju kalpojis Vecais Stenders.

Muzeja nosaukums ir „Rūķi”, kas  saglabājies no tiem laikiem, kad tagadējā muzeja ēkā saimniekoja Saulgožu ģimene. Kā viņi tika pie šī nama, to stāsta muzeja vadītāja Iveta Freimane.

„Māja ir celta 1926. gadā kā jaunsaimniecība un interesants ir stāsts ir par „Rūķu” mājas saimniekiem. Emīlijai Grīnbergai ir bijuši divi draugi – Jānis Saulgozis un vēl kādas, par  kuru vēsture klusē. Jānis Saulgozis ir bijis strēlnieks un strēlniekiem ir  dalītas zemes. Emīlija teikusi tā, ja tu izlozēsi zemi muižas centrā, iešu pie tevis par sievu, ja ne  - pie otra. Jānim paveicās, viņš izlozēja 17 ha zemi. Paši būdami, čakli un darbīgi ļaudis, mājai devai vārdu "Rūķi",” atklāj Iveta Freimane.  

Kara laikā  Saulgoži devās bēgļu gaitās un kad atgriezās, tad viņu mājā  jau bija ierīkots kolhoza kantoris, te bijis arī pasts, krājkase  un bibliotēka un no 1997. gada – muzejs. Un te tiek glabātas arī liecības par bijušo baznīcu, jo Birzgalē šobrīd dievnama nav.  Birzgales baznīca tika uzcelta 1567.gadā, laika gaitā tā vairakkārt tika pārbūvēta, bet 1965. gadā to nojauca.