Kamēr deguns tīksmi ošņā bišu produktu aromātu, tikmēr ausis un acis tver  informāciju par bišu saimes dzīvi un pirmās biškopības skolas vēsturi, kas dibināta Kokneses novada Vecbebros 1922.gadā. Tagad te ir iekārtots Latvijas biškopības vēstures muzejs. Te  var aplūkot šai nodarbei piederošo inventāru, sākot no pamatīgām medus sviedēm un spiedēm līdz mazītiņām potadatām un irbulīšiem, kas paredzēti bišu māšu audzēšanai. Pieredzējusi biteniece un muzeja vadītāja Anita Svoka iepazīstina ar muzeja rašanās vēsturi, kā arī skaidro, kas ir aulis, dzeinis un dore. Lūkojot kokā kāpjamo līdzekli dzeini, kļūst skaidrs, kāpēc sendienās runāja par bišu kāpšanu.

Muzejā arī apskatāmi dažādi stropi ar pītiem un krāsainiem jumtiem, gan pamatīgi koka stumbeņi – stāvbluķi un guļbluķi, kas bija stropu "vectētiņi".

Burtojot eksponātu nosaukumus – bišu māšu pielaižamie krātiņi, ierīce māšu numurēšanai, mātes izolators, māšu šķirsiets, kļūst skaidrs, ka biškopības pazinējam – klasiķim Lācītim Pūkam bija taisnība, sakot, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt.