1838. gadā toreizējā Dundagas muižā sāk celt skolu vietējiem bērniem un par skolotāju tur sāk strādāt pedagogs, publicists, tulkotājs Ernests Dinsbergs. 1843. gadā uz Zvaigznes dienu skolas ēka tiek iesvētīta. Tā bija pirmā skolas ēka Dundagas muižā zemnieku bērniem.

"Tādā dziļā mežā, atstatu no lielceļa un uz pašām Tingeres robežām. .. Kā tur derēs skolas nams? Kā tur varēs aiziet dundzinieku bērni skolā? Un kāds tur slikts meža ceļš, gandrīz pāris verstu, kamēr var tikt ārā uz lielceļu," norūpējies  spriež jaunais skolotājs Ernests Dinsbergs. Tā varam lasīt  Kubalu skolas-muzeja interneta mājas lapā. Bet neraugoties uz toreizējo Dinsberga skepsi un grūti izbraucamajiem ceļiem, skola te darbojas līdz pat 1964. gadam.

Tagad  skolasbērnu  ikdienu pagājušā gadsimta sākumā var iepazīt ikviens apmeklētājs, gan iesēžoties sendienu skolas solā, gan izmēģinot rakstīt ar grifeli uz tāfeles vai spalvaskātu, gan ieelpojot dūmu aromātu, kas nāk no, ka tai pusē saka, ugņnama, kur  sendienās  tika gatavots ēdiens un sildīts ūdens, gan ielūkoties 19. gadsimta otrās puses skolēnu liecībās un, protams, uzklausot stāstus par pašu Dinsbergu Ernestu. Kopā ar bijušā muzeja vadītāja Ivara Abaja atraitni Gutnu Abaju ieejam iekšā pa skolas durvīm.

No  ugņnama durvis ved uz pagalmu, kur savulaik atradā lopu kūts un dārziņš, un kā saka Gunta Abaja, agrāk visa dzīve ritējusi pa sētas pusi. Parādes durvis lietojuši, kad skolā ieradušies kādi augsti viesi - mācītājs, skolu inspektors vai barons. Visi šie ciemiņi, lai tiktu  klasē, vispirms šķērsoja skolotāju dzīvojamo un vienlaikus arī guļamistabu. Tagad te redzams košiem  zīmējumiem rotāts skapis un gulta  - mēbeles piederējušas vienai no zināmākā Kubalu skolas  absolventa - Krišjāņa Barona - dzimtai.