Nams, kurā 1945. gada 8. maijā tika parakstīts Kurzemes vācu armijas kapitulācijas akts, atrodas Ezerē. Tagad te var iepazīt ezeriešu vēsturi: uzzināt, kādi muižkungi te valdījuši, kā te nodibināta pirmā mazpulku vienība, kā veidojies kolhozs un kādi ir ezeriešu vaļasprieki. Šīs puses vēsturi raidījumā Latvijas pērles lūkojam kopā ar Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuves „Muitas nams” vadītāju Birutu Sipenieci. Viņa arī turpina vākt Saldus novada pašā pierobežā esošā Ezeres pagasta vēsturi.

 

Namā, kas celts pagājušā gadsimta 20. gados un kalpojis kā muitas punkts pie Latvijas – Lietuvas robežas, var aplūkot gan liecības no baronu laikiem, gan dažādu laikmetu ezeriešu sadzīves piederumus; gan atmiņas par Otrā pasaules karu, gan kolhoza laiki te izpētīti, bet par to, ka šeit bijis muitas punkts nu atgādina robežsardzes uniforma pie ieejas durvīm.

Latvijas Kara muzejā atrodas galds, pie kura 1945. gada 8. maijā sēdās abu karojošo pušu – Vācijas un PSRS – pārstāvji, lai parakstītu Kurzemes vācu armijas kapitulācijas aktu. Diemžēl nav nekur atrodams pats dokuments. "Acīmredzot, tas ir pievākts un likvidēts," uzskata Biruta Sipeniece.

Starpzeme

 Vispirms dodamies uz tāltālu pagātni, uz tiem laikiem, kad dažādi baroni Ezeri pārvaldīja. Ezeres interneta mājaslapā var lasīt, ka ap 13. gadsimtu šī vieta minēta ar nosaukumu - Starpzeme. 300 gadus Starpzeme bija Livonijas ordeņa pārraudzībā un tad sekoja hercogu, grāfu un baronu laiki.  Visbeidzot Ezere nonāk baronu Nolkenu īpašumā, kas ir arī pēdējā baronu dzimta, kura še valda. Par Nolkeniem te liecina gan dokumenti, gan fotogrāfijas, un apskatei pat izlikta piena karafe ar Nolkenu dzimtas ģerboni, kas gatavota 20.gadsimta sākumā.

Blūmu vārds

No baronu laikiem taisām lēcienu uz pagājušo gadsimtu un ir jāmin Otrais pasaules karš. Par kaujām, kas te norisinājās, liecina atrastā munīcija, karavīru ķiveres un viņu personīgās mantas. Pirmās bumbas mestas uz lidlauku, ko PSRS sāka būvēt Ezerē Latvijas teritorijā. Biruta Sipeniece stāstījumā min arī Latvijas brīvības cīņas un Kalpaka bataljonu, kur nozīmīga loma bijusi ezerietim – Paulam Blūmam, kurš vēlāk kļuvis arī par Ezeres komendantu. Savukār viņa dēls Jānis Blūms - Saldus novada goda pilsonis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Bijušais kolhoza „Jaunais komunārs” priekšsēdētājs un padomju laikos pateicoties Jāņa Blūma aktīvai darbībai atpalikuši lauku saimniecība Nīgrandē tika izveidota par vienu no labākajiem kolhoziem republikā.

Mazpulku pirmsākumi

Skatot Ezeres pagātni, ir jāmin vēl kāds svarīgs notikums Latvijas vēsturē - šeit savulaik tika nodibināta pirmā mazpulku vienība, tātad organizācija, kura veidota ar mērķi rosināt skolasbērnu interesi par lauksaimniecību un arī mājturību. Ezeres ”Muitas namā” ir saglabājušies seni laikraksti par to, ko tolaik drukāja par mazpulku darbību. Taču ne tikai par mazpulku darbību Ezerē vēstījušas avīzes, arī par to, kādu skādi zaķi nodarījuši kādam zemniekam – tie nograuzuši 160 kociņiem mizu.

Interesantu vēstures paradoksu par aktīviem Ezeres skolēniem var vērot līdzās mazpulcēnu stendam. Tur var redzēt fotogrāfijas no pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad Ezeres skolas pārstāvji piedalījās militārajās sacensībās, kas tolaik bija ļoti populāras bijušajā Padomju Savienībā.

To, ka Ezeres iedzīvotāji bijuši aktīvi visos laikos, neraugoties uz valdošajām varām, liecina otrajā stāvā izveidotā ekspozīcija par kolhoza laikiem un ezeriešu vaļaspriekiem. Savulaik kolhozs ’’Ezere’’ platības ziņā bija lielākais rajonā, un tā darbinieki ieguva labus rezultātus dažādās sacensībās.