Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā ir izvietots novadpētniecības muzejs, kurā aplūkojams 1948. gadā darināts tautas tērps, kura valkātāju izsūtīja uz Sibīriju; ganuzēna darināts spieķis, tā darinātājs savulaik izceļojis uz Kanādu un nu atgriezies dzimtajā pusē; arī kāda viļķenieša darinātas šķiltavas no 2 latu monētas; Baumaņu Kārļa vēstules vecākiem un ulmaņļaiku mušu indes trauks - tās ir lietas, par kurām košus stāstus stāsta muzeja vadītāja Aija Ozoliņa.
Ja grib zināt košus stāstus par Viļķenes pagasta ļaudīm un vēsturi, tad esot jāiet uz Baumaņu Kārļa pamatskolu, kur izvietots novadpētniecības muzejs. Tur vienuviet ir savāktas pagasta „pērles”, par kurām stāsta muzeja vadītāja Aija Ozoliņa. Savulaik muzejs atradies senā pirtiņā, kas no veciem laikiem stāvējusi vietā, kur padomju gados tai līdzās uzcelta pamatskola. Nu pirtiņas ēkā kā tādi vecie Indrāni ir ievietoti pagasta senākās vēstures liecinieki, bet liecības par jaunākiem laikiem atrodas skolas ēkā - ar tiem ar sākam pastaigu pagātnē, kur skatu piesaista tautastērps, kā skaudra liecība par pagājušā gadsimta 40. gadu nogali.
Jāliek aiz auss, ka tieši Viļķenē ir dzimis mūsu himnas autors Baumaņu Kārlis un, pieminot savu novadnieku, te ik pa pieciem gadiem notiek Latvijas himnas goda diena. Muzejā var aplūkot arī Baumaņu Kārļa vēstules, ko viņš rakstījis uz mājām savos studenta gados.
Vēl uzmanības vērta ir sienas sega, kuru savulaik darinājusi kāda patriotiski noskaņota viļķeniete. Iedomājieties, pie sienas, kur ir jūsu gulta, nav vis kāda romantiska ainava, ziedu vītnes, vai ģimenes foto, bet kaut kas līdzīgs valsts ģerbonim!
Lai mudinātu jaunās paaudzes iztēli un interesi par sendienām, muzejā ir aplūkojams linu suseklis, vērpjamais ratiņš, pakulu kodaļas, un tādējādi mazļaudis var pieskarties vēsturei un redzēt to tuvplānā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X