Madlienas pagastam ir ar ko lepoties: te ir baznīca, kurā kanceli ir darinājis tās puses dižā gleznotāja Kārļa Hūna tēvs - Madlienas skolotājs, ērģelnieks un ķesteris Kārlis Frīdrihs Hūns. Par šo ēku Aspazija sarakstīja lugu „Torņa cēlājs”. Te ir aptieka, kuras īpašnieks pirms vairāk nekā simts gadiem kļuva par miljonāru. Savukārt netālu esošais Plāteres pilskalns ir viena no retajām vietām Latvijā, kur uzceltas mākslīgās pilsdrupas, bet Vērenē ir skatāms ugunsnovērošanas tornis, darināts no lubiņām. Kopā ar Madlienas luterāņu baznīcas draudzes priekšnieci un novada vēstures izzinātāju Rasmu Vērpēju Latvijas Pērles dodas ekskursijā pa šo pagastu.

Maldienas pirmsākumi meklējami 13.gadsimtā, kad bīskaps Alberts izlēņoja Sises upes augšgala novadu vasalim Ungernam Šternbergam. No tā arī radies Madlienas  agrākais nosaukums-  Sisegale, savukārt  pie tagadējā vārda pagasts ticis pateicoties  vienai no lībiešu virsaiša Kaupo atvasēm - Magdalēnai, uz kuras kapa uzcelta baznīca. Ar šo  ēku, kuras pirmsākumi meklējami ap  1226. gadu,  arī sakām ceļojumu pa Madlienas vēstures takām.

Vienkārša, gaišu interjeru un bez rotājumiem - šī baznīca ir pārdzīvojusi vairākus karus, bet  tās cēlāji, vai pareizāk sakot,  kungi, kuri te apmetās uz dzīvi un bija iniciatori baznīcas būvei, ir sena vācbaltu dzimta – Ungerni-Šternbergi, kuriem saskaņā ar leģendām ir saistība  ar jau minēto lībiešu virsaiti Kaupo, proti, vasalis Johans, kuram  bīskaps te zemi izlēņoja, apprecēja Kaupo meitu.

Savukārt Magdalēna, kuras kapavieta ir zem baznīcas, bija Kaupo mazmeita, kā norāda viens vēstures avots, bet citviet var lasīt, ka minētā jaunkundze bijusi virsaiša meita, kura kalpojusi Rīgā par klostera priekšnieci. Leģenda arī vēsta, ka Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca ir nosaukta par godu šai sievietei. Arī dzejnieci Aspaziju savulaik ieinteresēja leģenda par Madlienas baznīcas  torni. Vēlāk viņa par to  sarakstīja lugu.

Runājot gan par baznīcu, gan pašu Madlienu, ir jāmin  gleznotājs Kārlis Hūns, kas tiek dēvēts par „19. gadsimta reālisma perioda gleznotāju ar izkoptāko akadēmisko meistarību”. Atgādinājums: viņam piešķīra akadēmiķa grādu, kad Parīzes Salonā tika izstādīta viena no mums zināmākajām Hūna gleznām ''Bērtuļa nakts priekšvakarā''  Arī Madlienas baznīcā var aplūkot šī  ievērojamā mākslinieka darbu - baltas dūjas portretu.

Madlienā dzīvojuši ne tikai mākslas un kultūras jomā vareni ļaudis, bet arī tādi,  kas naudas lietas pratuši kārtot, tāpēc nākamā pieturvieta ir Madlienas aptieka. Pirmās Madlienas aptiekas īpašnieks 1915. gadā bijis miljonārs pagastā. Viņš tirgojis minerālūdeni un ar to kļuvis bagāts.

Savulaik Madlienā bijuši četri krogi, bijis Stūres krogs, kur vienu nakti pavadījis Pēteris I . Arvien Madlienā ir saglabājusies Vārnas kroga ēka, kuram nosaukums izvēlēts, jo pār ēku bieži lidinājušās vārnas. Iepretim bijušajam Vārnas krogam stāv ēka, kurā savulaik muižkungs tirgojis degvīnu.

Braucot Kokneses virzienā pa vienu no garākajām ozolu alejām Latvijā, nonākam Vērenē pie nākamā ievērojamā apskates objekta. Augstāks par 12 stāvu māju tur paveras ugunsdzēsēju tornis, kuru interesantu un savdabīgu padara tā celtniecības materiāli - tas darināts no jumta skaidām jeb lubiņām.

Apmetot  loku pa Madlienu nonākam Plāteres pilskalnā, kur  19. gadsimta 60.gados Plāteres barons Tīzenhauzens lika uzbūvēt mākslīgās pilsdrupas. Pastāv uzskats, ka Plāteres pilskalns pirms Latvijas austrumu robežas pārcelšanas bijis Latvijas ģeogrāfiskais centrs. Savulaik šajā vietā arī notikuši novada Dziesmu svētki.