Stendes kultūras krātuvē var sastapt gan viduslaiku bruņinieku, gan smaidošu āpsi - šie tēli ir mantojums no novadnieka gleznotāja, kokapstrādes meistara un metālkalēja Mārtiņa Brāzmas kolekcijas. Vēl šeit var iepazīties ar izcilā literatūrvēsturnieka un filologa Kārļa Draviņa darbiem. Kā savulaik Stende ir veidojusies, kā šīs puses vietvārdi dzejā apdziedāti, ko 20. gadsimta 70. gados te mācīja bērnudārzā, to lūkojam raidījumā Latvijas pērles kopā ar Stendes "Kultūras Krātuves" vadītāju Intu Ulmani.

19. gadsimta otrajā pusē zīmētajā Talsu apriņķa ceļu kartē Stende vēl nav redzama. Sākot veidot dzelzceļa līniju Ventspils – Rīga 19. gadsimta beigās, arī parādījās cilvēki  un tā arī radās šī apdzīvotā vieta. Lai arī vēsture Stendei nav tik sena, tomēr tā jau lepojas ar savu „Kultūras Krātuvi”, saviem izciliem cilvēkiem, savu saules pulksteni. Sākumā šī vieta saukta par Stendes ciemu, Renču ciemu, tad bija Stendes pagasts, vēl vēlāk Stendes pilsētciemats, bet nu jau 26 gadu ir Stende ir pilsēta.

Stendenieks Dainis Draviņš

Valodnieks, literatūras vēsturnieks Kārlis Draviņš ir stendenieks, trimdā viņš devās 1944. gada novembrī. Viņa dēls Dainis Draviņš dzimis jau Zviedrijā un tur zināms kā astronomijas profesors Lundas universitātē. Pateicoties dēlam, Stendes „Kultūras Krātuvē” ir aplūkojams tēva radošais mantojums un personiskās lietas.

„Dainis Draviņš ļoti ciena tēva piemiņu,” bilst Inta Ulmane.

Tāpēc Stendē ka milzīgs ratu ritenis slejas 2015. gadā  uzstādītais saules pulkstenis, tam idejas autors bija Dainis Draviņš, bet  laikrāža skici izstrādāja  astronoms un saules pulksteņu eksperts Mārtiņš Gills.

Audzināšanas bērnudārzā

„Kultūras Krātuves” mācību priekšmetu ekspozīcijā ne tikai grāmatas, rakstāmpiederumi, bet arī pirms 40 gadiem rakstīta bērnudārza audzinātāju  metodiska darba burtnīca. Piemēram, jūlija audzinātājai bija uzdevums vērot, lai bērni pie galda ēšanas laikā negrozītos, nešūpotu kājas. Vēl arī dažādi ieraksti, kas katram bērnam jādara un jāmāca. Pavasarī, piemēram, bijis uzdevums vērot sasalušo zemi un ledu uz peļķēm.

Bet par saviesīgo dzīvi Stendē starpkaru periodā liecina ielūgumi uz dažādiem pasākumiem, ko var aplūkot „Krātuvē”. Inta Ulmane atzīst, ka viņai visvairāk laikā, kad daudz runā par to, ka cilvēkus nevar pierunāt nākt uz pasākumiem. patīk aicinājums uz priekšlasījumu 1939. gadā - „Kultūras krīze laukos un kā ar to cīnīties”.

Tēli no saknītēm un īpaši taupīgas saimnieces krūšturis

Gleznotājs, koktēlnieks, pedagogs Mārtiņš Brāzma, kurš  dzimis Apē, uz Stendi pārcēlies 1980. gadā. Krātuvē var aplūkot nelielu daļu no viņa apjomīgas kolekcijas – gleznas, metālkalumus un  izbāztus dzīvniekus. Turpat arī aplūkojami viņa sievas Janīnas Brāzmas darbi – darinājumi no saknēm un kociņiem. Kad Mārtiņš gājis dabā gleznot, viņa sieva Janīna vērojusi apkārtni, kurā, izrādās, ja vien piepalīdz ar mazu nazīti, slēpjas tik daudz grāmatu un operu tēlu. Arlekīns, dons Kihots - tievas koka saknes ir pārtapušas minētajos tēlos, saglabājot savu dabisko formu un rosinot  mākslinieces fantāzijas lidojumu, tām piešķirot cilvēciskus vaibstus. 

Bet ekskursijas beigās Inta Ulmane atver vecu portfeli, no kura gluži kā burvju mākslinieks trusīti no cepures, viņa ceļ ārā vairākus gadu desmitus senus apģērba gabalus – lakatiņu, siltās sieviešu apakšbikses jeb bumbierenes un arī īpašu krūšturi, kuram vērtību piešķir tā rūpīgais nolāpījums. Saimniece bijusi ļoti taupīga.