Vecpiebalgas “Vēveros" iepazīstam 19. gadsimta Vidzemes zemnieku ikdienu

Kāpēc Kalnavēveru saimnieku dzimtai ir uzvārds Vientieši, kāpēc te čakli strādājuši audēji? To visu var uzzināt, viesojoties Vecpiebalgas novada brīvdabas muzejā “Vēveri”. Tur arī pētām 19. gadsimta Vidzemes zemnieku ikdienu un kāpjam arī augšā piecstāvu dzirnavās.

"Kalnvēveru saimniecība kādreiz bijusi bagātākā saimniecība, viņiem arī vējdzirnavas piederējušas," stāsta Etnogrāfiska brīvdabas muzeja filiāles Vēveri muzejnieks un vēsturnieks Edgars Žīgurs.

Skati Piebalgā skaisti – kalni un lejas, bet zeme, lai ļaudis pabarotu, skopa, tāpēc te peļņas avots ir amatniecība un vērpjamo ratiņu izgatavošana jeb kā senāk teica – ratiņu dreijāšana un aušana. Un tieši par audēju darbu, par šīs puses izgudrotajiem un dzirnavniekiem, staigājot pa Vēveru mājām, ir šis stāsts.

 „Daudz tur ļaudīm dažādu amatu, 
Visi par slavu Piebalgai paveikti. 
Teicami dreimaņi, manīgi vēveri 
Latviskas preces pasaulē veduši.”

Tādas rindas Jānis Akuraters raksta dzejolī „Piebalgai”. Un tie Piebalgas vēveri pirmoreiz ir minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. Un ar laiku te izveidojās astoņas saimniecības – Lielvēveri Streinvēveri, Virolvēveri Maz..,Vec…Jaun… un vēl pāris citi Vēveri. Arī šobrīd šīs  visas ēkas, kas celtas 18.-19. gs. mijā, ir saglabātas savās vēsturiskās vietās un „Vēveru” etnogrāfiskās apbūves kompleksam ir piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Cilvēki te, pateicoties aušanas prasmei, dzīvojuši labi, par to liecina plašās istabas un, protams, stelles tajās. Kopā ar  muzeja vēsturnieku Edgaru Žīguru ejam iekšā Virolvēveru mājā, kur uzzinām, kāpēc šo māju saimniekiem ir uzvārds – Vientieši.