Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta centrā Rogovkā atrodas zvans kuram ir vārds - Antons. Turpat arī apskatāmi vargaņi (ērģeles) ar 1542 stabulēm, kur visas ir saglabājušās. Šis lietas ir apskatāmas Nautrēnu Romas katoļu baznīcā. Dievnama vēsturi pētām kopā ar biedrības “Sovim ļaudim” vadītāju Andra Zubko-Melni un arī ieskatīsimies baznīcas grāmatvedības papīros, kas saglabājušies no 20. gs. 20.- 30. gadiem. 

Stāsts jāsāk ar 16. gadsimtu, kad Rēzeknes stārastijas revīzijas protokolā parādās vietas nosaukums Neuterschen, vēl vēlāk tas ir Nauteransku pagasts, līdz 1925. gadā tas tiek pie vārda Nautrēnu pagasts. Taču vietējie savu katoļu draudzi līdz pat šai dienai sauc par Nautrānu draudzi. Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā paceļas visiespaidīgākā šī ciema celtne - baznīca. Un tas ir arī raidījuma Latvijas pērles ceļa mērķis, bet par savu pagastu stāsta Andra Zubko-Melne, kas strādā kartogrāfijas jomā, bet līdzās tam nopietni pētī savas dzimtas un dzimtā pagasta vēsturi. Un 2014. gadā klajā nāca Andras grāmata par Nautrānu Romas katoļu draudzi, kuras mājvieta ir minētā baznīca. No pirmās koka baznīcas, kas celta 18. gadsimtā, tagad nekas nav palicis pāri. Par sendienām liecina žoga daļa un zvanu tornis. Tāpēc stāstu iesākam ar vecāko draudzes vēstures liecinieku - ar zvanu.

Turklāt zvanam ir vārds, viņu sauc Ontons un tas ir draudzes dzīves liecinieks kopš 1877. gada. Lai arī jau vairākus gadus Latgalē bija spēkā latīņu drukas aizliegums, uzraksts uz zvana ir latīņu burtiem latgaliešu valodā. Otrā pasaules kara laikā, kad visi baznīcas zvani bija jānodod pārkausēšanai Ontons paslēpts ezerā.

Pirms iet iekšā pašā dievnamā, Andra Zubko-Melne vērš uzmanību uz kapavietām baznīcas dārzā. Te atdusas vairāki priesteri, kuri kalpojuši šajā draudzē, bet īpašs ir stāsts pa lietuviešu izcelsmes priesteri Ksaveru Martinenas, kurš Pirmā pasaules kara laikā te kalpojis un tepat baznīcā arī ticis nonāvēts 1918. gadā. Viņš 1914. gadā bija pabeidzis jaunās baznīcas celtniecības darbus un bijis progresīvi domājošs, tādi priesteri padomju varai, kas tajā laikā valdīja Latgalē, nepatika.

Skatot grāmatā „Nautrānu Romas katoļu draudze” var uzzināt, ka baznīcas celšanas sākums arī bijis visai ērkšķains - vecā baznīcas ēka draudzei kļūst par šauru un 1901. gadā tās vietā sāk mūrēt jaunu. Dekāns Andrivs Kantinīks, viens no Latgales nacionālās atmodas dalībniekiem, mēģina saskaņot būvniecības darbus un par spīti cariskas administrācijas liktajiem šķēršļiem celt jaunus katoļu dievnamus. Būvdarbi sākās bez cara valdības atļaujas un kad dievnamam jau ir ielikti pamati un uzcelta daļa sienu, dekānu Kantinīku par patvarīgu baznīcas celtniecību izsūta trimdā. Neraugoties uz skarbo vēsturi, grezna un majestātiska sarkanu ķieģeļu celtne lepni slejas Rogovkas centrā. Baznīcā Andra Zubko-Melne kopā ar draudzes pārstāvi Leonu Jerumānu stāsta par baznīcas vēsturi padomju laikos. Šī baznīca nekad nav pārtraukusi savu darbu. Draudze bijusi aktīva arī padomju laikos.

Baznīcas vēstures ievērojama sastāvdaļa ir arī grāmatvedības dokumenti. Pateicoties prāvestam Gregoram Začam saglabātās pagājušā gadsimta 20.-30. gadu kvītis, čeki, parādzīmes, un ieraksti baznīcas grāmatā ir saglabājušies draudzes arhīvā. Minētos dokumentus lapojam sakristejā. Starp tiem arī var atrast ierakstu par izcilā Latgales dzejnieka Antona Kūkoja kristīšanu.

Runājot par Nautrēnu Romas katoļu baznīcu ir jāmin arī ērģeles jeb vargaņi, kā saka tai pusē. Tās būvētas 1939. gadā Rīgā ērģeļu būvētāja Herberta Kolbes darbnīcā. Kolbe tolaik bija zināms un iecienīts ērģeļu būvētājs Latvijā. Kā lasām Andras Zubko-Melnes grāmata par šo dievnamu, mūsu izcilai ērģelniecei Ivetai Apkalnai šīs baznīcas ērģeles bijis pirmais īstais instruments. Gatavojoties pirmajam starptautiskajam ērģelnieku konkursam, viņa praktizējās pie šī instrumenta.