Raidījums Latvijas stāsti Latvijas simtgadei šoreiz devies uz Dobeli pie gleznotājas Aijas Princes Galzones. Viņa savās gleznās daudz zīmējusi ceriņus un Pētera Upīša dārzu, un māca interesentiem Dobelē un Jaunpilī gleznot. Aija ir arī diplomēta dārzkope, un stādu audzēšana bijis pamats, lai uzbūvētu māju Dobelē. Viņa beigusi Bulduru tehnikumu un studējusi dārzkopību LLU. Aija audzēja stādus, īpaši saldos ķiršus, ko tolaik Latvijā bija grūti nopirkt. Tagad dārzs ir priekam, bet, tā kā Aijai patīk sakārtota vide, darba netrūkst ne dārzā, ne mājā.

Aija Prince Galzone Dobelē dzīvo jau 36 gadus, bet dzimusi - Tukuma pusē. Kad Aija mācījās 5. klasē, viņa ieguva 1. vietu Latvijā Margaritas Stārastes zīmējumu konkursā. Jau tad radās doma par turpmāko ceļu glezniecībā. Tomēr, paklausot vecāku padomam, viņa iestājās Bulduru tehnikumā, nevis Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, kā vēlējās. Kad paaugušies bērni, Aija LU ieguvusi mākslas pedagoģijas bakalaura grādu. Gleznotāja Aija Prince Galzones stāsta, ka dzīvē nozīmīgas bijušas tikšanās ar diviem māksliniekiem - Hariju Blunavu un Jāni Smilgu. Tagad Aijas darbnīcā stāv vīratēva, arī gleznotāja, rūjienieša Jāņa Galzona portrets, un viņa darbā izmanto vīratēva špakteli. Aijas vīrs Andrejs Galzons bija žurnālists un vairāk nekā 30 gadus nostrādāja Latvijas Televīzijā. Gleznošana ir darbs, ko viņa ar prieku dara  ikdienā. Aijas Princes Galzones gleznotie ceriņi rotā arī satiksmes autobusu Dobele Rīga.

Aijai vienmēr paticis sevi izaicināt un izmēģināt kaut ko jaunu. Savulaik viņa Dobelē izveidojusi folkloras kopu „Puduris”. Viņai interesē reiki un ezotērika, astroloģija, latvju raksti un rūnu zīmes. Aija kājām apgājusi visu Latvijas jūras robežu un nākamajā vasarā gatavojas jaunam izaicinājumam - iziet vienu no slavenākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā - Santjago ceļu.