Vājredzīgā jauniete Kristīne pilnveido masieres prasmes un piestrādā par ziepju vārītāju. Uz sarunu ar Latvijas Radio viņa līdzi paņēmusi savu dēlu septītklasnieku Mareku. Runājam par mākslu, jo Kristīne jau sākumā bilst, ka ir māksliniece savā būtībā, un citām lietām.

Ir pietiekami labs laiks, lai, iepazīstot kārtējo raidījuma viešņu, nedrūzmētos kādos kabinetos, istabās vai radio studijās. Visi trīs piesēžam kādā Vecrīgas kafejnīcā. Pirms tam gan esam vienojušies, ka sēdēsim pie galdiņa, kur nekrīt saules stari. Tas ir saistīts ar Kristīnes diagnozi. Jaunietei ir redzes traucējumi - atmirst acs šūnas.  Par šo kaiti detaļas viņa atklāj sarunas gaitā.

Sakumā saruna Kristīni, kamēr dēls Mareks uzmanīgi vēro diktofonu un klausās, ko mamma stāsta. Arī to, kā mājās vāra ziepes, krēmus un citus kosmētikas līdzekļus. Zēns sarunā iesaistās vēlāk un pastāsta, kā mammai palīdz sadzīvē. Kristīne viņu dēvē par savu acu gaismu, jo viņas diagnoze šobrīd ir neatgriezeniska, taču pati teic, ka lielos vilcienos vērtējot savu redzi, šūnu atmiršana esot apstājusies. Specifiskais, ar ko Kristīne sadzīvo – uz sarkana uz zila fona viņa neredz uzrakstus.