Kādreizējais ārpolitisko notikumu komentētājs, žurnālists Voldemārs Hermanis nākamā gadā svinēs 80. dzimšanas dienu. Viņš joprojām ir radošs un aktīvs –  veikalos izpirkta viņa nesen uzrakstītā grāmata Mani talismani, viņš arī publicē rakstus Zinātņu Akadēmijas Vēstīs. Žurnālists, ir Latvijas transatlantiskās organizācijas un Ārpolitikas biedrības biedrs , apmeklē Omulību klubiņu Latviešu biedrībā. Viņa dzīvesbiedre Irēna ir grāmatu speciāliste, abi izaudzinājuši trīs dēlus un priecājas par 11 mazdēliem. Sarunā ar Voldemāru Hermani par to, ko padomju laikā nozīmēja komentēt ārpolitiku, kādas atziņas gūtas neatkarīgās Latvijas laikā, un arī par to, kura no viņa dēla Alvja režisētām izrādēm likusi visvairāk domāt.

Kolēģu dāvinātais globuss atrodas Voldemāra Hermaņa istabas stūrī. Dažu paaudžu skatītāji viņu, ārpolitikas jautājumu komentētāju un žurnālistu, droši vien atceras no pārraides „Globuss" Latvijas televīzijā un raidījuma „Komentētāju apaļais galds" Latvijas Radio. Mājastēvs izrāda istabu, kurā liels galds, daļa grāmatu un sava nozīme ir televizoru skaitam dzīvoklī.

Savā grāmatā Mani talismani Voldemārs Hermanis raksta, ka viņa talsimani ir Akuratera grāmata Kalpa zēna vasara, vēlāk – ģimenes fotogrāfijas, kuras ņemtas līdzi tālākos braucienos, un arī cilvēki, kuri likuši uz pasauli paskatīties citām acīm, līdzējuši tikt pāri zemnieciski eksistenciālajam naivismam.

Voldemārs dzimis 1935. gadā, Vācu okupācijas laikā ģimene dzīvojusi laukos, fronti pārlaidusi mežā, un 1944. gada rudenī māte, tēvs un divi bērni – Voldemārs un viņa māsa Zenta – atgriezušies mājās. Dzīvojuši gan Iecavā, gan Jelgavas pusē. Puisis mācījies Vircavas un Svitenes vidusskolā.

Sākot strādāt laikraksta Cīņa redakcijā, nebija domāts, ka Hermanim būs jāraksta - vajadzēja veikt koordionatora pienākumus. Tomēr ar laiku tas mainījās, un Voldemārs Hermanis gan intervēja politiķus, diplomātus un latviešu trimdiniekus, gan komentēja Padomju Savienības ārpolitiku līdzās pieredzējušajiem Mavrikam Vulfsonam un Nikolajam Neilandam.