Ilze Tigule: Ja esmu perfekcioniste, darīšu visu, lai iemācītos neperfekciju

Ilze Tigule ir māksliniece, kura dzīvo un strādā Cēsīs. Pilsētas sirdī viņa kopā ar vīru un domubiedriem ir izveidojusi kafejnīcu „Rūsa”. Kafejnīcā gatavo labu kafiju, kokteiļus, kā arī pasniedz saldos konditorejas izstrādājumus un gardu rudzu maizi ar dažādām smērēm un piedevām. Ilze ar „rūsu” eksperimentē ne tikai virtuvē, bet arī uz tekstila.

Pati par sevi viņa raksta: "Esmu amatniece un rokdarbniece, radu rotas un aksesuārus savu trīs bērnu ieskauta, pa kājām pinoties sunim un kaķim."

"Es biju radoša jau bērnībā, laikam tas attīstījās, kad es atradu caur radošumu es varu sarunāties ar pasauli, caur dažādiem materiāliem, caur dažādiem procesiem, tur es varu vērot kaut kādas norises, es varu pētīt lietas. Es varu ļoti daudz būt ar sevi. Tas ir tāds sevis izpētes process, stāsta Ilze Tigule.

Ilze atminas, ka 18 - 19 gadu vecumā gājusi pie psihologa un uz jautājumu, kas tu vēlies būt, atbildējusi - "vēlos būt labs cilvēks un darīt to, kas mani attīsta. Man negribas vienu profesiju izvēlēties, jo šķiet, ka tas mani ierobežos, bet es gribu profesijas, kurās es varu sevi pētīt, redzēt sevi no dažādiem aspektiem, tas ir galvenais veids, kā es izvēlos, ko darīt un kā darīt. Ja tas mani attīsta, padara par labāku cilvēku, tad es to daru. Un ja tas man sagādā prieku.

Manuprāt, tas ir viens no veidiem, kā es daru lietas, es paskatos uz situāciju un notikumu, kas man ir priekšā, un saprotu, vai tas man sagādā prieku, vai nesagādā prieku. Tad es vienkārši cenšos to nedarīt."

Stāstot par pleķisma darbnīcām, ko īstenoja kopā ar Alisi Ķīnastu, Ilze atklāj, ka vēlējušās parādīt dalībniecēm, ka "nejaušības var būt skaistas un ļauties nejaušībām. Jo nejaušības var aizvest pie brīnišķīga rezultāta. Tad var vilkt paralēles, tu vari arī ikdienā un dzīvē rotaļāties un tās nejaušības var aizvest pie kaut kā skaista. Tā ir tāda ļaušanas."

Tajā pašā laikā Ilze par sevi ir teikusi, ka ir perfekcioniste. Kā to var savienot ar nejaušībām?

"Tas ir būtiski - savienot divas nesavienojamās lietas pašam sevī. Ja es esmu perfekcioniste, es darīšu visu, lai iemācītos neperfekciju, jo perfekcionismu es jau māku. Tas man ir garlaicīgi, tas ir zināms, tā ir mana komforta zona, es zinu, kā tur būt. Un tad ir tā nejaušība, kas mani vilina, jo tas ir kaut kas nezināms, es tur varu izzināt, es tur varu ieraudzīt kaut ko, kas ir manī, bet ko es pati nevaru iedarbināt. Un tad ir Alise, kura manī iedarbina neperfekcionismu un dara mani bagātāku," atzīst Ilze Tigule.

Bet Ilzes atziņa, ko pieņēmusi pavisam nesen, ko būtu pateikusi sev jau agrāk, ja to zinātu, un tas būtu padarījis ceļu daudz vieglāku: "Es esmu laba tieši tāda, kāda es esmu.

Es līdz šim ļoti esmu salīdzinājusies - tam izdodas labāk, tam sanāk labāk, ko tad es, bet ja es savu ceļa sākumā apzinātos, ka es esmu laba tieši tāda, kāda es esmu, es deru tieši tāda, kāda es esmu, tad es būtu, iespējams, vairāk izbaudījusi to procesu, ko es daru, jo tā salīdzināšanās ir sāpīga. To es sev būtu pateikusi."

Raidījumā skan:

1. Frank Sinatra. "That’s Life"
2. LP. "Lost On You"
3. Emiliana Torrini. "Sunny Road"
4. Dzeltenie Pastnieki. "Nāc ārā no ūdens"