Silvija Brice ir viena no ražīgākajām tulkotājām no vācu un angļu valodas. Viņas vārdu mēdz uzskatīt par tādu kā kvalitātes zīmi. 2012. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā viņai piešķirts Atzinības krusts.

Silvija atceras: „Kad skolā piektajā klasē sāku mācīties vācu valodu, man uzreiz bija skaidrs, ka gribu tulkot un neko citu darīt negribu. Bez garām pārdomām divpadsmit gadu vecumā viss nokārtojās, ko darīt tālāk. Sešpadsmit gados man publicēja pirmos tulkojumus.”

Par vācu rakstnieka Gintera Grasa grāmatas “Par beidzamību” tulkojumu viņai piešķirta Soduma balva. Silvija šo darbu darīja ar lielu atbildību, jo Grass bija arī viņai ļoti tuvs draugs un domubiedrs. Kādā pārdomu reizē viņa pati teikusi tā: „Man ir veicies. Nav bijis nepārvaramu šķēršļu, lielu nelaimju. Dzīve mani nav dauzījusi, esmu saudzēta un vienmēr esmu drīkstējusi darīt to, kas man patīk, to es tikai tagad sāku novērtēt.”