Režisore, scenāriste un producente Roze Stiebra kopā ar dzīvesbiedru Ansi Bērziņu atklājusi un izveidojusi divdimensiju animāciju Latvijā. Viņa saņēmusi Latvijas Kultūras fonda balvu "par profesionālā animācijas kino izveidi Latvijā, cilvēcisko vērtību, labestības un iejūtības veidošanu bērnu apziņā".

Kaut pati reiz teikusi: "Es nekad nedomāju, ka taisu filmu bērniem. Taisu to cilvēkiem, taisu sev."

Šobrīd māksliniece strādā pie filmas "Sirds likums", kuras scenāriju pēc Jāņa Ezeriņa noveles ir veidojis Matīss Gricmanis. Šī būs jau četrdesmitā Rozes Stiebras animācijas filma. Viņa to veido kopā ar gleznotāju Alekseju Naumovu. Tieši spēju uzzīmēt ko vairāk par konkrēto sižetu režisore meklē arī sadarbībā ar māksliniekiem, jo pati savas filmas nezīmē.

"Man gribas, lai mākslinieka darbā var sajust, ka tēls ir ietilpīgāks par to, ko viņš zīmē. Lai viņš redz arī debesis. Ja neredz, tad ir grūti," secina režisore.

Bet par ko būs jaunās filmas stāsts?

Roze Stiebra: Tas ir grūtākais jautājums. Tā vienmēr bijis, prasa - par ko, un tad mēs atceramies tādus skaistus teikumus, pareizus. Pēdējā laikā kaut kā cenšos neatbildēt uz šo jautājumu, jo negribas būt neīstam. Patiesībā nevar pateikt, kad taisa filmu, izvilkt ārā, teikumos izlikt to. Tas ir ļoti sarežģīti, jo ilgāk tu taisi filmas, uzņem filmas, jo ilgāk strādā šajā jomā, jo grūtāk ir atbildēt uz jautājumu, par ko ir filma. 

Man ir diezgan liela pieredze un man šķiet, ka visas filmas taisu par vienu un to pašu, tur nav nekādas atšķirības, tas ir faktiski pa dzīvi. Faktiski mēs reabilitējam mūsu dzīves redzējumu.

Jūs pirmo reizi sadarbojoties ar Alekseja Naumova, viņš ir brīnišķīgs gleznotājs, viņš ir tik daudz ceļojis un tik daudz skaistu krāsu savās gleznās iegleznojis. Kā tas izskatīsies animācijā?

Roze Stiebra: Nav viegli, diezgan grūts uzdevums, varētu teikt izaicinājums. Neko vairāk nevarēšu pastāstīt.

Man ļoti patika viņa grāmatiņas. Es skatījos tās, viņam ir vairākas bērnu grāmatiņas, un tur ir tā brīvība. Es skatījos attēlu un domāju, cik žēl, ka es vairs filmas netaisu. Ja gadījumā atkal taisītu filmas, es noteikti kaut kādā veidā viņu uzaicinātu noteikti. Nezināju tos visus dziļums, tā mēs viens otru iepazīstam skaistās sarunās. Šodien arī tikāmies.

Es domāju, ka mēs būsim ieguvuši interesantu pieredzi abpusēji. Ja Aleksejs būs iepazinies ar kolektīva darbu, jo mākslinieks ir individuālists un pie molberta stāv viens pats. Bet šeit vēl ir kādi vismaz desmit cilvēku, kas viņa zīmējumu vismaz aiztiek, pārveido. Viņam ir jāpierod pie tā, ka bildes kustās un kustoties taču izmainās. Ilustrācijai viņš atrod visefektīvāko veidu, kā šis tēls izskatās statiskā pozīcijā. Bet mums tas neder, mums vajag izjaukt. Jo labāk viņš uzzīmē statisku pozu, jo grūtāk viņu izkustināt.