Robots, kurš ravē nezāles - 2020. gadā tas izkāpis no fantastikas grāmatu satura reālajā dzīvē. Vai tas spēs mainīt senās sajūtas par ravēšanu garajās vagās, šī vakara Monopolā vaicājam tā izgudrotājam, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” pētniekam Jānim Jaško.

"Robotam mērķis ir darīt kaut ko līdzīgu, ko dara cilvēks, attiecīgi uz lauka ieraudzīt, kas ir nezāle, saprast, ar ko viņa atšķiras no tā auga, ko mēs gribam atstāt, kāda burkāna vai bietes. Un tad tikt ar viņu galā," iepazīstina Jānis Jaško.

"Tas ir specifiskais, kāpēc cilvēks joprojām ir uz lauka un ravē, ka mūsu precizitāte vai mūsu maņas ir krietni pārākas pagaidām nekā tiem traktoriem, kas pa laukiem brauc. Precizitāte jo īpaši. Un tas, ko mēs mēģinājām mūsu robotā dabūt, ir tas, lai viņam precizitāte tuvotos tam, ko dara cilvēks. Un arī tā saprašana atšķirt burkānu no nezāles, lai tuvotos tam, ka cilvēks to dara."

Mācīšanās datoram ir līdzīga tāpat kā mācīšanās cilvēkam.

"Ja cilvēkam kāds gudrāks pirms tam parāda, kas ir jāatstāj un kas jāņem ārā, tieši tāpat tās ir datoram. Vienīgi datoram ir mazāk jārāda uz lauka un ar pirkstu, bet jāsakārto datu kopa, daudz dažādu attēlu, tajos jāiezīmē lietas, ko mēs atstājam uz lauka un no kurām būtu jātiek vaļā. Un tad arī tieši tāpat kā cilvēki dators mācās, pieļauj kļūdas, palabojam mēs viņam tās kļūdas. Un tad ar katru reizi viņš paliek arvien gudrāks un gudrāks," mācību procesu skaidro Jānis Jaško.

Robotam, kas tapis institūtā “Agrihorts", ir dots arī vārds Ronins, neizklausās pēc latviešu zemnieka.

"Projekta sākumā domājām, ka šo garo sarežģīto nosaukumu saīsināt, liekot kopā burtus, tā gandrīz sanāca. Ja jau Ronins un ja japāņiem bija samurajs, kurš palicis bez saimnieka un visu dara pats, tas ir gandrīz kā mūsu mums nezāļu robots viens pats palaist laukā tiek galā ar nezālēm. Kaut kādas līdzības tur sanāca," atzīst Pētnieks Jānis Jaško.