Latvijas Pagaidu valdība un tās bruņotie spēki no pirmsākumiem 1918. gada novembrī līdz Latvijas Armijas oficiālai izveidei 1919. gada jūlijā.

Uzsākot jauno raidījumu ciklu, aplūkojam Latvijas bruņoto spēku veidošanos un cīņas pirmajā Neatkarības kara pusgadā. Latvijas Pagaidu valdības situācija 1918. gada novembrī, topot valstij, ir ne pat nulles punktā, bet mīnusos, jo teritorija ir okupēta, visa vara pieder tajā brīdī vēl vācu okupācijas iestādēm. Starptautiskā atzīšana de facto ir, bet kā tā īstenosies, kādā reālā Latvijas starptautiski politiskā statusā, vēl īsti nav skaidrs. Arī latviešu nācijas ieskati, kāda varētu būt tās nākotne, tajā brīdī ir neviennozīmīgi, bet pēc visa spriežot, tie nebūt nav par labu tai Latvijas Republikai un tās  Pagaidu valdībai, kas tika nodibināta 1918. gada novembrī. Saruna ar vēsturnieku Kārli Dambīti.

Bija 1919. gads un jaunā Latvijas valsts izcīnīja izmisīgu cīņu par tiesībām pastāvēt un būt pilnvērtīgai Latvijas nācijas valstsgribas īstenotājai. Dažādi spēki piedalījās šajā cīņā. Kas bija tie spēki, kas pirms simts gadiem Latvijā mēģināja panākt savu ar ieročiem, diplomātiju un lozungiem. Un kas ļāva jaunajai Latvijas Republika pabeigt cīņu kā uzvarētājai? Raidījumu ciklā “1919. Neatkarības karš”, aplūkojam dažādās šī Neatkarības kara puses, taktiku un idejiskās ievirzes.

Attēlā: Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki.