Līvānu novada Rudzātu pagastā kopā ar ģimeni darbojas jauna podniece Agnese Čakša. Viņa kādu laiku strādāja Anglijā, taču, atgriežoties atpakaļ uz Latviju, īstenoja savu ieceri – apgūt podniecību. Šobrīd mājās izveidotajā darbnīcā top māla trauki un jauns māla izstrādājuma produkts – aromātiskie māla piekariņi.

Agneses Čakšas veidotie māla trauki apskatāmi „Facebook” lapā ar nosaukumu „Mālkalns”. Tas ir podnieces trauku zīmols. Vārds aizgūts no pieturas zīmes, kurai sanāk braukt garām, dodoties uz savām mājām. Agneses veidotajiem māla traukiem ir izteiksmīgi krāsu glazējumi: spilgti zaļās, dzeltenās, zilganās nokrāsās. Uz traukiem redzami dažādu augu lapu nospiedumi. Kā Agnesei patīk, ka uz traukiem ir dažādu dabas labu nospiedumi. Agnese pirms pāris gadiem atgriezās no Anglijas, kur tika pavadīti seši gadi. Kopā ar draugu sapratuši, ka vēlas dzīvot Latvijā, viņu lēmumu paātrināja arī meitiņas pieteikšanās, jo abi skaidri zinājuši, ka vēlas, lai bērns aug Latvijas kultūrvidē, atgriežoties no Anglijas īstenojās arī vēlme iepazīt un apgūt podniecību.

„Par keramiku es iedomājos jau tad, kad strādāju Anglijā. Domāju, kad mēs atbrauksim atpakaļ uz Latviju, ka es labprāt iemācītos kaut ko tādu, kas ir saistīts ar Latvijas kultūras mantojumu. Un gribējās pamēģināt podniecību!”

Satikusi un uzrunājusi podnieku Eināru Dumpi, Agnese sāka apgūt šo prasmi. Mācības ilga pusotru mēnesi.

„Katru dienu es braucu pie viņa mācīties, kā virpot, kā mīcīt mālu, kā veidot osiņas krūzītēm, kā veidot nospiedumus krūzītēs vai bļodās. Visu to esmu apguvu pie Eināra Dumja. Pagaidām vienīgais meistars, pie kura es esmu mācījusies, bet noteikti nākotnē es gribētu iemācīties kaut ko jaunu no citiem meistariem.  Ļoti gribu papildināt savas zināšanas podniecība, jo tas tagad ir tā aizrāvis.”

Agnese ir izveidojusi arī jaunu māla produktu – aromātiskos māla piekariņus, kuri pildīti ar ēteriskajām eļļām. Ar šo ideju Agnese devās uz Daugavpils biznesa inkubatoru, kur šobrīd ideja tiek attīstīta.

„Es kaut kā iedomājos, ka māls var būt labs komponents ar ēteriskajām eļļām. Un tā radās tā doma par gaisa aromatizētājiem. Māls, ja ir neapstrādāts ne no iekšpuses, ne no ārpuses, nav ne glazēts ar glazūru, kas ir stikla glazūra, nav ne ievaskots, kas nostopē to caurejamību, jo māls nav sablīvēts, viņš ir ar savām gaisa poriņām. Un tādā gadījumā, ja māls nav apstrādāts, tad viņš caur šīm gaisa poriņām laiž ārā aromātu, kas ir iekšā.”

Mājās ir iekārtota neliela darbnīca, kur ir gan virpa, gan ceplis. Top arī jauna, lielāka darbnīcas telpa, kur varēs uzņemt pie sevis ciemiņus, droši gaidot arī ārzemju viesus, jo pavadītais laiks ārpus Latvijas nerada grūtības sazināties angliski, tāpat domā par dažādām meistarklasēm. Lai gan Latgalē ir daudz podnieku, konkurence Agnesi nebiedē. Katram podniekam ir savs rokraksts, un trauki cilvēkiem vienmēr būs vajadzīgi, jo īpaši māla trauki cilvēkus neatstāj vienaldzīgus.