Covid-19 izplatības mazināšanai būtu jāpārskata termiņuzturēšanās atļauju sistēma, 10.jūliijā valdības ārkārtas sēdē pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība).

Diskutējot par Veselības ministrijas (VM) priekšlikumiem par atsevišķu ierobežojumu pastiprināšanu Covid-19 izplatības mazināšanai, Rinkēvičs šos ierobežojumus nodēvēja par "maigiem". Vienlaikus ministrs informēja par ārvalstu ieceļošanas gadījumu statistiku, sevišķi no tādām valstīm kā Krievija un Baltkrievija, kurās joprojām ir liels Covid-19 saslimušo skaits.

"Es teiktu, ka ir vairāki riska faktori, bet pirmais tomēr ir cilvēki, kas bieži vien brauc no Eiropas Savienības valstīm, steidz apciemot savus radiniekus un aizmirst, ka veselā rinda Eiropas valstu tomēr saslimstība ir tāda, ka mēs ne tikai aicinām, bet ir obligāta pašizolācija 14 dienas," raidījumā Pēcpusdiena norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

"Otrs faktors ir ne tik daudz personas, kurām ir uzturēšanās atļaujas, jo tās esam laiduši pāri robežai arī ārkārtas situācijas laikā, bet redzam, ka arvien vairāk cilvēki prasa vīzas, lai noformētu šīs termiņuzturēšanās atļaujas.

Manuprāt, šīs nav īstais brīdis, kad vēl gan Krievijā, gan Baltkrievijā plosās vīruss, lai brauktu šurp un ietu pa iestādēm, faktiski, neievērojot šīs prasības. Tas ir jautājums, kas ir jārisina," uzskata Rinkēvičs.

Rinkēvičs arī atzīst, ka jārisina jautājums par to, kāda ir mūsu politika kopumā pret to valstu iebraucējiem, kuras ir tā saucamajā trešajā sarakstā, kur epidemiloģiskā situācija nav laba. Bet jārēķinās vēl ar vienu faktoru, viena lieta, ko Latvija nolemj, otra - ko citas Eiropas valstis, jo daudzās pastāv atšķirības.

Ārlietu ministrs norāda, ka daudz rūpīgāk ir jāinformē tie cilvēki, kas atgriežas no ārvalstīm.

"Mēs redzam, ka daudzas saslimšanas tomēr nav tik daudz ar ārzemniekiem saistītas, tāpēc to nevajadzētu padarīt par galveno problēmu," vērtē Rinkēvičs. "Bet atcerēties pašiem, tas viss notiek ballītēs, tas viss notiek neievērojot dažreiz distancēšanos. Atbildība sākas ar katru no mums.

Pirmā aizsardzības līnija pret vīrusa esam mēs katrs, cik mēs apzinīgi paši ierobežojumus ievērosim. Otra aizsardzības līnija ir kontrole tiem cilvēkiem, arī varbūt sodi, kuri neievēro šos ierobežojumus. Arī rekomendācijas.

Trešā līnija, protams, arī mazāk būtiska ir pastiprināt pasākumus saistībā ar robežkontroli un ar informēšanu, kā arī vēl plašāk stāstīt cilvēkiem, ko var, ko nevar lidmašīnās, prāmjos vai starptautisko autobusu reisos," atzīst Rinkēvičs.

Savukārt apdrošināšanas sabiedrības "Balta" veiktā aptauja liecina, ka Latvijā 40% iedzīvotāju vairāk par risku saslimt ar Covid-19 baidās no lidojuma atteikuma vai iestrēgšanas karantīnā citā valstī.

Ar aptaujas rezultātiem iepazīstina "Baltas" pārstāve Līna Lisnere.

Bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina cilvēkus iegādāties ceļojumus tikai pie licencētiem un reģistrētiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Ar kādiem riskiem jārēķinās, iegādājoties ceļojumu no komersantiem, kas darbojas bez licences, skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ieva Baldiņa.

Valdība arī šodien nolēma, ka, pieaugot Covid-19 izplatībai Latvijā, sabiedriskās ēdināšanas vietās atjaunos vairākus ierobežojumus, tostarp attiecībā uz apmeklētāju skaitu pie galdiņa un darbalaiku.

Jau no sestdienas, 11. jūlija, sabiedriskās ēdināšanas vietās noteiktas šādas prasības un ierobežojumi:

  • maksimālais personu skaitu (kas nav vienas mājsaimniecības locekļi) pie viena galdiņa: iekštelpās – 4; ārtelpās – 8;
  • vismaz pie ieejas un kases jāizvieto skaidri salasāmu informāciju par maksimāli pieļaujamo personu skaitu;
  • laika ierobežojumu līdz pusnaktij (ne vairs līdz plkst. 2).

Darbības laika ierobežojumi – no pulksten 6 līdz pulksten 24 attieksies arī uz kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietām.