Lienīte Litavniece no Rēzeknes pirms diviem gadiem dibināja uzņēmu, kurā ražo augļu, ogu un dārzeņu pulverus, kā arī bezglutēna un vegānisko konditoreju. Lienīte ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pasniedzēja, divu bērnu mamma, kurai jau ilgu laiku bija doma par savu uzņēmējdarbību. Konditoreja ir Lienītes aizraušanās, tādēļ arī viens no ražošanas produktiem ir saldumi.  Uzņēmums pamazām attīstās, produkciju piedāvājot pasūtīt internetā un pārdodot arī nelielos veikaliņos un kafejnīcās.

Doma par sava uzņēmuma dibināšanu Lienīte Litavniece bijusi jau labu laiku, taču vienmēr atradies kāds iemesls, lai to nedarītu. Taču pandēmijas laikā, iesaistoties pasākumos, dažādos projektos un Biznesa inkubatora programmās, doma par savas ražošanas uzsākšanu īstenojās dzīvē. Lienīte turpina stāstot, kā nonāca līdz savam uzņēmējdarbības produktam – augļu, ogu, dārzeņu pulveriem un bezglutēna un vegāniskajai konditorejai.

„Dēlam ir celiakija. Un mēs arī paši ģimenē nelietojam uzturā glutēnu jau vairāk kā deviņus gadus.

Un pati nelietoju gaļu un piena produktus, tādēļ ir uzkrātas zināšanas, ir uzkrātas receptūras, ko mēģinu izmantot.”

Tāpat Lienītei ir bioloģiskā saimniecība. Un ģimene cenšas saglabāt pašu audzētos dārzeņus, augļus un ogas ziemas sezonai. Taču saldētajai produkcijai vajag lielu ledusskapi, un tas ne vienmēr ir ērti, tādēļ savām vajadzībām jau ilgstoši mēģinājuši ko žāvēt, tā nonākot līdz pulveriem, kas ieekonomē laiku, gatavojot ģimenei maltīti.

„Šī gada jaunākais produkts mums ir tomātu pulveris, kas ir mans personīgais favorīts. Jo mēs savām vajadzībām to taisījām arī iepriekšējos gados. Šim pulverim viens no vienkāršākajiem pielietojumiem cepot olu kā garšvielu var izmantot vai uz sviestmaizes uzber pulveri, un sviestmaizei ir pavisam cita garša, tomāta garšu.”

Pulveri tiek gatavoti, piemēram, arī no rabarberiem, jāņogām, upenēm, ērkšķogām, āboliem. Ražotne iekārtota Rēzeknes novada Kaunatas pusē, kur ir Lienītes vectēva mājas. Šogad ražotne strādāja jau ar pilnu jaudu. Ģimene darbus ražotnē veic pašu spēkiem, domājot, ka ar laiku gan būs nepieciešami palīgi. Lienīte atzīst, ka, esot nemitīgā kustībā, jūtas labi. Un tā ir iespēja kā izvairīties no ikdienas rutīnas.  Taču, kad paliekot bēdīgi vai jūt nogurumu, dodas uz virtuvi, lai ko garšīgu pagatavotu.

„Un tad man mierīgi domas sakārtojas. Tas ir mans labākais relaksācijas veids – uzcept kādu feinu torti!  Uz dēla piecpadsmit gadu jubileju man beidzot ir izdevies uzcept torti, kurai recepte man galvā bija tapusi ilgus gadus. Un es beidzot uzcepu vegānisko, bezglutēna torti – Cielaviņa. Man sanāca! Jā, es tiešām raudāju no prieka, jo man viņa sanāca!”

Lienīte mērķtiecīgi ir ieguvusi zināšanas par vegānisko un bezglutēna konditoreju. Šobrīd virtuvē darbojas brīvi, kā saka pati Lienīte, kad viņa ieiet virtuvē, nekad nezina, kas gala rezultātā taps, viss notiek procesā.

„Šobrīd visos izstrādājumos es eksperimentēju – lieku klāt pulverus, spēlējos ar garšām, ar tekstūru, ar konsistenci.

Tas ir ļoti interesants, radošs process. Dzīvē esmu pragmatisks cilvēks, laikam konditoreja ir tas, kur es izpaužos kreativitātes ziņā. Mana pārliecība, ka katram mums dzīvē tiek parādīts virziens caur kaut kādām situācijām, un jautājums, vai mēs protam šo te izmantot. Un saskatām tur kaut kādas iespējas, jo kūkas cep visi, bet vegāniskās nē, nav tik daudz!”

Šobrīd energoresursu cenu kāpums ietekmē arī Lienītes Litavnieces ražošanu, lai gatavotu pulverus un apkurinātu ražošanas ēku ir nepieciešama elektrība. Taču Lienīte ir optimiste un pārliecināta, ka katrai situācijai atradīsies risinājums.