Lai ikviens nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu nobalsot jebkurā iecirknī, jāvieš skaidrība ar vēlēšanu norisei vajadzīgo elektronisko resursu pārvaldnieku. Par to Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja debatējusi gan ar premjeru, gan Valsts prezidentu. Tomēr pagaidām nav skaidras atbildes, kura valsts pārvaldes iestāde varētu uzņemties vēlēšanām nepieciešamo sistēmu uzraudzību.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pievērsusies Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanai, kas notiks pēc nedaudz vairāk nekā gada. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte vairākkārt atkārtojusi, ka jānodrošina iespēja šajās vēlēšanās piedalīties jebkurā vēlēšanu iecirknī. Lai tas notiktu, nepieciešams pielāgot tiešsaistes vēlētāju reģistru, kādu izmantoja pēdējās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

Šis reģistrs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā, bet nav skaidrs, vai šis rīks būs izmantojams bez izstrādātāja un pārvaldītāja – uzņēmuma „SOAAR” ziņas. Tas, kā zināms, iesaistīts kriminālprocesā saistībā ar vēlēšanu iepirkumiem 2021. gadā. Tāpēc turpmāku sadarbību ar šo uzņēmumu neizskata, bet vēl nav konkrēta lēmuma, kura iestāde varētu pārņemt šīs sistēmas uzturēšanu un attīstīšanu. Vēlētāju reģistrs ir vajadzīgs, jo ļauj pārliecināties, vai vēlētājs nav jau nobalsojis, un ļauj vēlēt jebkurā iecirknī. Ja šo rīku nevarēs izmantot, vēlētāju atkal piesaistītu vienam konkrētam iecirknim, kas būtu solis atpakaļ. To CVK vadītāja apņēmusies nepieļaut. Turklāt CVK plāno šogad no sava budžeta novirzīt līdz pusmiljonam eiro tai valsts iestādei vai aģentūrai, kas uzņemsies komisijas IT sistēmu nodrošinājumu.

Tomēr jau pašlaik skaidrs, ka nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās biļetenus neskaitīs automatizēti, ieskenējot sistēmā. Tam vajadzīgo vēlēšanu vadības sistēmas moduli vairs nepagūs izstrādāt. Tātad vēlēšanu rezultātus varētu nākties gaidīt ilgāk, pēc sarunas ar Valsts prezidentu atzina CVK vadītāja Kristīne Saulīte.