Aizvadītajā gadā jaunietis Artis Andrejevs Ludzā atvēra burgernīcu, vēloties nelielajā mazpilsētā radīt vietu, kur pulcēties jauniešiem. Sarežģījumus gan radīja laiks ar Covid-19. Jaunais uzņēmējs bija apņēmības pilns strādāt, tomēr pēc nepilnu piecu mēnešu darbības saprata, ka bizness ir jāpārtrauc.

Artim Andrejevam ir 22 gadi.  Ar jaunības enerģiju un drosmi, sākoties pirmajam  Covid-19 vilnim  veica remontu un mērķtiecīgi virzījās uz savu mērķi, - radīt foršu vietu, kur Ludzā jauniem cilvēkiem atpūsties.  Un oktobrī vēra vaļā burgernīcas durvis. „Pirmais laiks bija ļoti superīgs, mūs no kājām nesa nost, bija ļoti, ļoti jautri!” stāsta Artis.

Lai izveidotu ēdināšanas uzņēmumu lielākais izaicinājums bija atrast telpas, jo vai nu samaksa par īri bija dārga vai īpašnieki ne pārāk atsaucīgi. Artis atzīst, ka Ludzā par īri prasījuši lielas cenas, kas pielīdzināmas Rīgai, tas šķitis smieklīgi. „Cilvēkiem vairāk patīk, lai viņu ēkas vienkārši stāvot bojājas, ka viņas netiek apdzīvotas.”

Tāpat izaicinājums bija atrast darbiniekus. Sociālajos tīklos jaunietis izveidoja video, ka meklē sev komandas biedrus. Skatījumu bija daudz, tomēr interese niecīga, atsaucās vien divi cilvēki.

„Es esmu dzirdējis ļoti daudz runas, ka Ludzā nav darba, ka Ludzā gribas strādāt, bet jābrauc prom. Bet cilvēki vienkārši negrib darīt,” secina Artis.

Tomēr rezultātā tika izveidota laba komanda, tomēr visu nācās pārtraukt. Artis pats saka, ka paskatījies taisnībai acīs.

„Sanāca, ka nācās slēgties ciet uz Valentīndienu, jo es redzēju, ka es nevaru vairs pavilkt. Es biju auto kolekcionārs, man patīk viens auto modelis –BMW28, un man bija daži šādi modeļi un nācās visus pārdot, lai tā kafejnīca ietu uz priekšu, bija ticība, ka viņa turpinās savu darbību, un tad es paskatījos taisnībai acīs un sapratu, ka nē, pietiks sevi mocīt, jāslēdz ciet un jādomā, ko tālāk darīt.”

Laiks ar vīrusu un ierobežojumi, uzsākot ēdināšanas biznesu nelielajā mazpilsētā, bija liels pārbaudījums. Taču jaunietis uzsver, ka ne vien Covid-19 dēļ nācās pieņemt šādu lēmumu, Ludzā ir maz cilvēku, maz jauniešu, maz to, kuri ir maksātspējīgi. Lai gan biznesa ideja neīstenojās un ir izveidojušies parādi, Artis nenožēlo un uz piedzīvoto raugās pozitīvi.

„Tas man sniedza nenormāli labu pieredzi, esmu uzlādējies ar to enerģiju, jo es saprotu, ko es varu izdarīt, un kā man tas ir jādara. Šī pieredze ir pats dārgākais, ko es esmu saņēmis, un ar šo pieredzi es varu tālāk darīt lielas lietas.”

Šobrīd Artis vēl nav pārliecināts, ko darīs turpmāk. Tomēr ir skaidrs, ka Ludzā vairs neplāno ilgi uzkavēties. „Nākotnē ir divi varianti; vai nu es aizbraukšu uz ārzemēm uz kādu, ir piedāvājums aizbraukt uz Amsterdamu vai mēģināšu kaut kādu sakasīt naudu, atrast kādu cilvēku, kurš palīdzētu ar to visu, un braukt uz Rīgu, gribu treilerīti ar burgeriem.”