Pēdējā laikā arvien vairāk skan runas par nogurumu no kara un par palīdzības samazināšanos Ukrainai. Vācijā bāzētais Ķīles institūts veicis pētījumu, kurā secināts, ka Ukrainas sabiedroto palīdzības dinamika palēninājusies līdz zemākajam līmenim kopš kara sākuma pērn februārī. Savukārt, kamēr ASV joprojām turpinās sarunas par palīdzību Ukrainai, izdevums „The Washington Post” vēsta, ka lielākā daļa ASV atvēlētās naudas Ukrainai tiek tērēta turpat Savienotajās Valstīs.

Ķīles institūts pētījumā secina, ka laikā no 2023.gada augusta līdz oktobrim Ukrainai solītā jaunā militārā, finansiālā un humānā palīdzība ir samazinājusies par gandrīz 90 procentiem salīdzinājumā ar to pašu periodu 2022.gadā. Un no 42 pētījumā izsekotajām donorvalstīm tikai 20 pēdējo trīs mēnešu laikā bija piešķīrušas Ukrainai jaunas palīdzības paketes. Eiropas Savienības dalībvalstis no augusta līdz oktobrim atvēlēja Ukrainai smagos ieročus 780 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 500 miljonu eiro ASV palīdzību. Ja runājam par līdz šim sniegto palīdzību kopumā, tad kopš kara sākuma Ukrainas sabiedrotie un daudzpusējās organizācijas ir apņēmušās sniegt palīdzību gandrīz 255 miljardu eiro apmērā. No tās 141 miljards eiro ir finansiālā palīdzība, 98 miljardi eiro ir militārā palīdzība un gandrīz 16 miljardi eiro ir humānā palīdzība.

Tikmēr ASV turpinās sarunas par palīdzību Ukrainai. Un oficiālā vizītē Vašingtonā ieradies Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons, kurš arī mudinājis ASV likumdevējus apstiprināt jaunu palīdzību Ukrainai. Kā teica Kamerons, ja netiks nobalsots par šīs naudas piešķiršanu, būs tikai divi cilvēki, kas smaidīs un kuriem tā būs kā Ziemassvētku dāvana, proti, tie būs Krievijas un Ķīnas līderi.

Ohaio štatā bāzētās Ukrainas Kongresa Amerikas komitejas prezidents Andrijs Futejs paudis cerību, ka palīdzība tomēr tiks apstiprināta un tas notiks līdz šī gada beigām.