Eiropas Komisija un valstu patērētāju aizsardzības iestādes publiskojušas rezultātus, kas gūti, pirmo reizi koordinēti pārbaudot tiešsaistē izteiktos apgalvojumus par preču vai pakalpojumu labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi. Valstu patērētāju aizsardzības iestādēm bija pamats uzskatīt, ka 42% gadījumu minētie apgalvojumi bija pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši un tos varētu kvalificēt kā negodīgu komercpraksi saskaņā ar ES regulējumu. 

Komisija sadarbojās ar Patērētāju aizsardzības sadarbības tīklu (CPC), kurā ietilpst valstu iestādes, kuru uzdevums ir īstenot ES tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai aizsargātu patērētāju intereses ES un EEZ valstīs.

Šajā koordinētajā pārbaudē tika aplūkoti 344 gadījumi par t.s., vides paziņojumiem dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, piemēram, apģērbu, kosmētikas līdzekļu vai mājsaimniecības iekārtu nozarē.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane iepazīstina ar pārbaudes rezultātiem un kādi ir dati par Latviju.

Viedokli izsaka biedrības "Zaļā Brīvība" vadītājs Jānis Brizga.