Šī gada martā ilggadējā izglītības darbiniece un Rēzeknes Goda pilsone Valentīna Šidlovska svinēja skaistu dzīves jubileju. Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas direktorei apritēja 70. Savukārt marta beigas Ordeņu kapituls lēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt viņu par ordeņa kavalieri. Direktore Rēzeknē pirms 23-trīs gadiem atjaunoja padomju gados pilnībā likvidēto Poļu skolu, kas šodien jau ir atpazīstama, kā valsts ģimnāzija ar augstiem izglītības kvalitātes rādītājiem.

Valentīnu Šidlovsku satieku viņas darba kabinetā. Direktore, kā allaž, ir darbu virpulī: telefoniski saskaņo autobusu skolas vajadzībām no izglītības pārvaldes, vēl ir garš darāmo darbu saraksts saistībā ar skolas projektiem un mūsu sarunas dienā plānoto pasākumu skolas tehniskajiem darbiniekiem. Jā, šajā skolā aktīvā, septiņdesmitgadīgā, elegantā direktore paspēj izdarīt visu – gan organizēt skolas dzīvi, gan motivēt personālu, gan iepazīt un aprunāties ar katru no pustūkstoša skolēniem.

"Gaiteņos vienkārši es eju un gribu pavērot un ar viņiem aprunāties. Tad viņi pieskrien pie manīm, apķer mani un tad mēs parunājamies. Arī starp viņiem uzreiz izkristalizējas tie, kuri nebaidās pienākt, tie, kuri ir atvērti un tie kuri sēž maliņā, tātad jāpieiet pie tiem – kāpēc viņš baidās. Domāju, ka pa šiem 23 gadiem neviens skolēns man nepateiks, ka man ir bijuši mīluļi, vai kāds atstumts. Man visi bērni ir vienādi. Es visus vienlīdz mīlu. Viņi ļoti labi zina, - kad vajag sarāt, un ja es sarāju, tad tas ir nopelnīts. Ja es pienāku paglāstu, vai pa radio paziņoju, "paldies" saku par padarītiem labiem darbiem, tad viņi zina, ka ir nopelnīts un par to zina visa skola.

Skolu katru gadu noslēguma līnijā katrs skolēns saņem apbalvojumu. Iedomājaties, kā man vajag gada beigās sagatavot aptuveni ap 700 balvu. Ja 549 skolēni un 700 balvas - tas nozīmē, ka gandrīz katrs ir piedalījies mākslinieciskajā pašdarbībā vai ārpusklases pasākumā, olimpiādē skolā, pilsētā, valstī, Polijā," stāsta Valentīna Šidlovska.

Skolas trešklasnieka māmiņa Daina uzskata, ka viņiem ar direktori ir ļoti paveicies:"Viņa ir ļoti laba direktore, fantastisks cilvēks. Viņai ir izcilas darba spējas un pateicoties šai viņas neizsīkstošajai enerģijai, Rēzeknes Valsts ģimnāzijas ir tieši tāda, kāda viņa ir šodien – ar ļoti labiem un kvalificētiem pedagogiem. Mēs paši redzam, ka bērni gūst ļoti labus panākumus dažādās olimpiādēs. Un es domāju, ja mums nebūtu direktores Valentīnas, tad arī skola šodien nebūtu tāda. Kā saka, dod Dievs viņai vēl daudzu gadus tik daudz enerģijas un spēka un visu to labāko."

Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings norāda, ka Valentīna Šidlovska pilsētas izglītības labā ir izdarījusi tik daudz, ka noteikti ir pelnījusi valsts apbalvojumu par savu darbu:

Tomēr tik daudz gadi ir atdoti izglītībai un tik daudz visa tā ieguldījuma un šī poliskā gara attīstība un šīs skolas izveide no pašiem, pašiem pamatiem no pirmsākumiem līdz tagad vienai no kvalitātes ziņā vadošajām skolā pilsētā. Ir iegūts viss iespējamais – ģimnāzijas statuss, - atjaunots vēsturiskais valsts ģimnāzijas statuss poļu vidusskolai. Un tas viss lielā mērā ir tieši Valentīnas nopelns. Tāpēc es domāju, ka viennozīmīgi viņa ir pelnījusi šo valsts apbalvojumu.

Sarunas dienā skolā notika tehniskajam personālam veltīts pasākums. Valentīna Šidlovska to redz gan kā dzīvesziņas mācībstundu skolēniem, gan cieņas izrādīšanu iestādes tehniskajiem darbiniekiem.

"Lai viņi atnāktu uz skolu kā uz svētkiem, jo viņus gaida gan kafija, gan pārsteigumi no bērnu puses, ziedi, tas protams ir jāsagatavo. Un bērniem šeit atkal ir atbildība, ka viņiem šodien pašiem ir jārūpējas par to, lai klases būtu tīras, lai tehniskais personāls šodien neatrastu kādu papīrīti malā nomestu. Mūsu skolā ir pieņemts, ka, sākot no sarga un beidzot ar direktoru, gan tehniskais darbinieks, gan skolotāji – visi ir audzinātāji, visi. Un es domāju, ka bērni ir paklausīgi, saprot to un ar cieņu izturas," tā Valentīna.

Rēzeknes valsts Poļu ģimnāzijā skolas zvana skaņa ir skaistas melodijas motīvs, skolā valda tīrība, kārtība, bērni ir organizēti, neskraida un visi sastaptie ar mani sasveicinās. Skolas telpās ir daudz zaļo augu.

"Parasti mums brīnās, ka mums ir ļoti daudz zaļo augu. Nu to, ka mēs esam vienīgā Eko skola pilsētā, arī uzliek atbildību. Un bērniem arī mācām to, ka augs – tā ir dzīvība un viņam arī ir saknīte un sirsniņa, un viņam arī nepatīk, ka viņam bužina matus, tas nozīmē – lapiņas. Un bērni ir iemācīti jau no mazotnes no pirmās klases un viņi saprot, ka tas viss ir priekš viņiem un tas priecē. Un priecē tas, kad te atbrauc poļi no Polijas un kad viņi redz tik zaļu skolu, viņi brīnās, kā tā – visas lapiņas vietā un viss ir savā vietā. Tas ir tikai tamdēļ, ka tas ir ikdienas darbs skolotājam. Atgādināt, parādīt, pamācīt. Un protams, kad tā ir viena ģimene, un uz sienas, kad ienāk mūsu skolā ir uzraksts - "Skola mūsu mājas". Tātad mēs mājās saudzējam puķes? Saudzējam."

Visi šie nedaudzie fakti ļoti labi raksturo skolas direktori. It visā ir jūtamas viņas rūpes un gādība.

"Es vienmēr esmu dzīvojusi priekš bērniem. Mans dzīves saturs ir bērni. Es viņus visus mīlu – gan rātnos, gan nerātnos, gan tos klusos, gan tos skaļos. Visus, jo Dievs ir radījis pašu galveno – bērnu. Vecākiem vienmēr atgādinu, ka viņiem ir pats dārgākais dots – tas ir viņu bērns. Mēs visi esam atbildīgi. Es domāju, ka Dievs arī redz, dot to spēku un izturību un tiešām liekas ka jau viss, jau nebūs spēka… Bet nu arī kolektīva atbalsts, jo man ir zelta kolektīvs. Es uzskatu, ka bez saviem kolēģiem, kā jau iepriekš minēju, viens direktors skolā nevar izdarīt neko. Un tikai visi kopā. Un protams atbildīgie, radošie bērni, strādāt gribošie – tā ir tāda Dieva pateicība, kad es esmu šajā vidē un es nekad neesmu nožēlojusi, ka es esmu skolotāja. Es esmu lepna, ka es esmu skolotāja, ka mans dzīves ceļš ir aizvedis mani jau tik ilgi šajā postenī. Es domāju, ka, tad kad tu celies no rīta un uzsmaidi un tu ej ar tādu gribēšanu uz skolu ātrāk satikt bērnus, ātrāk dzirdēt "labrīt!" – tā ir tā dāvana. Tas spēj ilgu uzturēt tonusā un tiekties vēl un vēl, lai dzirdētu bērnu čalas un viņu smaidus."

Apbalvojumu pasniegšanas ceremonija notiks 3. maijā Rīgas pilī.