Kaldabruņa – neliels Sēlijas ciems Jēkabpils novadā, kura vārdu ar darbiem daudzina biedrība "Ūdenszīmes". Šajā raidījumā dodamies uz šo radošo vietu, lai noskaidrotu, kā izskatās nesen atjaunotajā Kaldabruņas (Červonkas) baznīcā, kā smaržo Pļavas muzejā un kā skan sēļu mēle šajā ciemā.

Interneta vietnē „Sēlijas kopienas” par Jēkabpils novada Rubenes pagastā esošo ciemu Kaldabruņa lasām šādus vārdus: „…no skolas, bibliotēkas, pasta un kultūras nama Kaldabruņa jau atvadījusies krietni sen. Pēdējā sabiedriskā iestāde šeit bijis veikals.”  

To rakstījusi Ieva Jātniece, kura kopā ar domu biedriem bijušajās skolas telpās ir izveidojusi biedrību "Ūdenszīmes", iekārtojusi Pļavas muzeju un stikla darbnīcu. Te durvis ir vērusi jauna, īpaša bibliotēka. Pateicoties rosīgajiem iedzīvotājiem un viņu palīgiem, Kaldabruņā ir tapis dekoratīvs skatu laukums un atjaunota baznīca.

Biedrības "Ūdenszīmes" virzītājspēks ir Ieva Jātniece, bet viņai līdzās ir savējo komanda, viena no šīs komandas ir Ingrīda Degtjarova. Viņas rokās top, gribas teikt, vieni no skaistākajiem Kaldbruņas suvenīriem un arī ciema zīmoli - stikla izstrādājumi. Viņas stikla darbnīcā no veciem logu stikliem top vēja zvani, auskari, lampu abažūri, ziedi un ne tikai tas. Bet Ingrīda arī runā vietējā izloksnē, tāpēc tagad stāsts par sēļu mēli Kaldabruņā.

Kaldabruņas luterāņu baznīca jeb saukta arī par Červonkas baznīcu pagājušajā vasarā atdzima jaunā veidolā. Gaišā neogotikas stilā ieturēto interjeru te izveidoja jau vairāku Latvijas dievnamu atjaunotājs  Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītājs Arvīds Verza kopā ar saviem audzēkņiem. Darbs tika paveikts pāris mēnešos, bet ceļš līdz jaunajam baznīcas iekštelpu veidolam bija krietni ilgāks.