Nauda un parādi: Arī “Covid 19” radīs jaunus satricinājumus ekonomikā

Raidījumā Pievienotā vērtība par naudu un parādiem. Protams, runājam par koronavīrusu “Covid 19”, kurš izskatās pēc jauna pamatīga satricinājuma ekonomikā, kā arī par to, kā tikt vaļā no pagātnes krīzes nesmukumiem, tas ir parādiem, kuri joprojām ne vienu vien cilvēku tur ārpus ekonomiskās aprites, ēnu ekonomikā un dažkārt pat citā valstī.

Plašāk raidījumā par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu – bankām norakstīt neatgūstamos krīzes laika parādus. Priekšlikums izraisījis dažādas emocijas sabiedrībā. Piemēram, tāds pārticis kungs kā Jurģis Liepnieks tviterī jautā vai bankas prezidents, maigi sakot, ir nekompetents muļķis? Un ir pārliecināts, ka nekas tāds - parādu atlaišana - nenotiks. Kurš nekompetents, kurš pieredzējis (muļķis), to īsti neskaidrojam, bet par to, kādēļ Latvijas Bankas prezidents tik pārliecināti virza šo jautājumu un kādas ir nozares dalībnieku domas klausieties Lindas Zalānes sagatavotajā ierakstā.

Bet vispirms lūkojamies uz aktuālo.

Nav jomu, ko kāda veidā neietekmē koronavīruss. Nopietns satraukums ir arī par ekonomikas veselību. Vīruss biznesā jau sniedzas daudz tālāk par ar tūrismu saistītajām nozarēm. Principā, Eiropā dzīve lēnām apstājas. Protams, kā katrā krīzē – ir pa kādam ieguvējam, diez vai mazumtirdzniecības ķēdes, aptiekas, dezinfekcijas līdzekļu un konservu ražotāji šobrīd varētu sūdzēties par būtiskiem zaudējumiem.

Nenoliedzami, līdz ar robežu slēgšanu pasažieriem un aicinājumiem nepulcēties, cieš daudzu jomu uzņēmumi.

Likumsakarīgi, ka uzņēmumi ar jauniem līgumiem un saistībām neaizraujas, vienkārši sakot, daudziem darbs apstājas, uzņēmumi nepelna un netērē. Nauda, gluži kā asinsritē, cirkulē ekonomikā aizvien lēnāk un ir diezgan skaidrs, kas notiek ar tām vietām jebkurā organismā, kur asinis vairs nepieplūst.

Ja tūrisma nozarei šobrīd sāp galva par to, kā atvest mājās cilvēkus no dažādām pasaules malām, viesnīcām izskatās situācija būs ārkārtīgi smaga, bet uz naža asmens ir arī sabiedriskā ēdināšana. Daudzviet izskan aicinājumi pasūtīt ēdienu mājās, pirkt dāvanu kartes, kā vien iespējams palīdzēt pārdzīvot šo laiku.

Lai nepieļautu dramatiskas sekas un, lai ekonomika nebūtu galu galā jāpieslēdz mākslīgās elpināšanas aparātiem, valstis un valstu savienības domā par “vitamīniem”. Ne tikai domā, bet arī dara. Eiropas centrālā banka ir paziņojusi, ka palielina obligāciju uzpirkšanas programmu šim gadam par 120 miljardiem eiro. Katru mēnesi obligācijās iztērējot 20 miljardus. Turklāt, sākot no jūnija veselu gadu tā bankām aizdos naudu uz ļoti izdevīgiem procentiem, 0.25% zem bāzes likmes. Šī likme šobrīd ir nulle, kas nozīmē, ka no jūnija Eiropas centrālā banka praktiski piemaksās bankām par to, ka tās izsniedz aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Latvijā valdība ir gatava uzņēmēju atbalstam krīzes laikā tērēt vienu miljardu, naudu, kura ir aizņemta, bet reāli ir valsts kasē. Kā tieši atbalstīt uzņēmumus, par to spriedīs šonedēļ.

Ekonomikas ministrija piedāvā ieviest nodokļu brīvdienas, sadarbībā ar komercbankām padarīt pieejamākus kredītus. No darbinieku atbrīvošanas neizvairīties - un te ministrija piedāvā starp valdību, darba devējiem un arodbiedrību panākt vienošanos, ka darbiniekus vienkāršotā veidā var nosūtīt bezalgas atvaļinājumā. Savukārt šiem darbiniekiem bankas iesaldē kredītmaksājumus un citas saistības, līdz dzīve vairāk vai mazāk atgriežas ierastajās sliedēs.