Uzkrājumi: cik aktīvi cilvēki Latvijā tos veido un kā iegūst līdzekļus

Ēterā atgriežas raidījums par ekonomiku Pievienotā vērtība, kurā ik nedēļu apkopojam aktuālo ekonomikā. Šajā sezonā īpašu uzmanību pievērsīsim uzkrājumiem un ieguldījumiem, zināšanām par to, mēģinot rast atbildes uz jautājumiem, kā uzkrāt, kas ir labākie veidi un vai, piemēram, arī ar salīdzinoši nelielu naudas summu ir iespējams un arī vērts piedalīties akciju tirgū.

Šajā raidījumā par uzkrājumiem Latvijā, cik daudz cilvēki uzkrāj līdzekļus, spēj atļauties un kādi ir speciālistu padomi.

Kā arī par to, kur to naudu dabūt: šajā gada laikā tā burtiski aug mežā, tik jāiet un jāpaņem. Interesējamies, kāda ir sezona uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar meža ogu un sēņu iepirkšanu, pārstrādi, pievienojot tām vērtību.

Meža nauda

Mēdz teikt - nauda neaug kokos, it īpaši politiķi sastādot budžetu un taisnojoties kāpēc kādu priekšvēlēšanu solījumu tomēr nevar izpildīt. Bet kā daudzos gadījumos – viņiem nav pilnīga taisnība. Jā, nauda neaug kokos, bet vasaras un rudens sezonā - nauda aug Latvijas mežos un ir pieejama ikvienam, kurš vien grib un var to uzlasīt. Runa ir par meža veltēm - sēnēm, ogām.

Pārsvarā jau prieka, tradīciju, atpūtas dēļ cilvēki dodas sēņot un ogot, varbūt lai ieliktu kādu pilnu sēņu grozu sociālajos tīklos, bet tas var būt arī labs papildu ienākumu avots, jo salasīto pēc tam var arī pārdot.

Ir cilvēki, kuri jūlijā speciāli ņem atvaļinājumu, lai pievērstos melleņu lasīšanai, jo tā var nopelnīt kādu papildus naudu lielākām iecerēm vai plāniem. Ja zināmas labas vietas, tad kārtīgi lasot vienā dienā var salasīt pat 100 eiro, bet, ja lasa tā, ka pēc tam mugura neprotestē - pa divām trim stundām – kādus eiro 30.

Melleņu laiks gan ir jau aiz muguras, bet šobrīd aktuālas ir sēnes, brūklenes un dzērvenes. Lai arī par tiem lasītājiem naudas mēdz mākt šaubas, jo lauksaimnieki taču sūdzējās par darba roku trūkumu, tomēr to atspēko uzņēmumu, kuri meža veltēm pievieno vērtību - tas ir - kaltē sēnes un ogas, spiež sulas un līdz ar to arī iepērk no lasītājiem, pārstāvji. Un nekā tāda - viss bijis kā parasti, pat nedaudz vairāk kļuvis tādu lasītāju, kuri neietilpst strereotipiskajās jauniešus, pensionāru un saulesbrāļu kategorijās.

Latvijā cilvēki sāk uzkrāt vairāk

Lieka nauda nekad nav lieka, tas ir uzkrājums. Kādai nebaltākai dienai, sirdsmieram vai kādam lielākam mērķim. Mēs šajā rudenī, jauno mācību gadu uzsākot, esam apņēmušies mācīties krāt un uzkrāto vairot - un ņemt šajā piedzīvojumā līdzi arī Jūs, klausītāji.

Laba un nebijusi ziņa – Latvijas iedzīvotāji šobrīd ir uzkrājuši vairāk nekā aizņēmušies.

Tomēr līdz ideālai situācijai uzkrājumu veidošanā vēl ceļš ejams, jo katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam vispār nav uzkrājumu - dzīvo no algas līdz algai! Bet par uzkrājumu kultūru Latvijā un to, kādā tad ir zelta formula īstermiņa un ilgtermiņa noguldījumiem, stāsta Linda Zalāne.