Valsts apsver domu par krīzes dzīvokļu nodrošināšanu vardarbības upuriem, lai varmākas viņus nevarētu atrast.

No vardarbības ģimenē cietušām personām valsts nodrošina palīdzības sniegšanu dzīvesvietās un institūcijās jeb krīzes centros. Tie gan ir publiski iestādījumi, un varmāka cietušo var uzmeklēt. Šādās situācijās nepieciešami anonīmi krīzes dzīvokļi, taču tādu valstij nav. Valsts slepenu dzīvokļu pakalpojumus paredz tikai cilvēku tirdzniecībā cietušiem upuriem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa pastāstīja, ka diskusiju līmenī tiek apsvērta doma par anonīmu dzīvokļu nodrošināšanu vardarbības upuriem. Viņa sacīja, ka pieprasījums pēc šādiem dzīvokļiem palielinās.